Āboliņš: Peļņā uz Āfriku / Diena

2. augusts, 2012, 1:06

Ms Purple

M

Piekritu komentetajiem, ka viens ir dzivot un piedzivot Afriku, otrs ir to redzet ka turistam. Paldies autoram par diskusijas uzsaksanu, tacu kopuma domaju, ka raksts ir loti vajs un neko ipasi nepasakoss. Dzivoju RAfrika jau 2 gadus un lai ari daudzas lietas te ir dargakas, ka EU, ari alga ir lielaaka, dzives ritms ir mieriigaaks un no drosibas viedokla, jutos drosak ka Londonas naksnigajas ielas vai Maskavas ielas rajonaa pec tumsas... Kas attiecas uz veselibas aprupi - tiesa, nav publiskaa aprupe diezko laba, tacu arii LV ipasi uz poliklinikam nekad nestaigaju, bet gan izmantoju privatas klinkas, kas seit ir pieejamas un taaaaadaaa liimenii, ka LV nestav klat. Salidzininosi ar citam valstim uz kurieni latviesi dodas pelna, ka viens komenteetaajs jau mineja, ir nepieciesams lielaaks sakuma kapitaals, tai skaistaa jau ieprieks sakartots darba ligums, vizas utt. Tas nozime, ka uz Afriku atbrauc profesionaali, pieredzejusi, izglitoti, veiksmigi latviesu uznemeji, kas seit redz iespejas atkartot to modeli, ko LV attistiija 90.gados... Un no sirds ir prieks satikties ar siem latviesiem, jo liela dala no viniem seit ir tapec, ka GRIBU BUT un protams, lai vecinatu pelnu sev. Afrikaa ir darbs. Ir vajadziba pec gudriem, cakliem cilveekiem - kadi latviesi kopumaa ir - tadel tiem, kam ir ambicijas, butu velams papeetiit darba tirgu un piedavajumus seit...

Atbildēt
1
3

1. augusts, 2012, 14:54

haha

h

Kapec ar afrikaniem ir pilna Italijas sala? Un katru dienu ierodas jauna laiva!

Atbildēt
1
3

1. augusts, 2012, 13:02

monitors

m

Pirms braukšanas peļņā uz Āfriku der iepazīties ar klasisko Džozefa Konrāda garstāstu " Tumšā sirds", kas balstīts uz autora personiskajiem iespaidiem par to, kas viņu sagaidīja beļģu Kongo. Ja gribas eksotiku, tad Dienvidaustrumāzija ir daudz pievilcīgāka.

Atbildēt
3
6

2. augusts, 2012, 0:52

dienvidaustrumāzija

d

ir disneijlenda, salīdzinot ar āfriku. kam vajag karuseļus??

1
1

1. augusts, 2012, 11:16

gill

g

Nevajag sacereeties - liela dalja letinju, kas aizbrauc uz taa saucamajaam angliski runaajoshajaam valstiim, knapi bulderee. Procentuaali maz intelektuaalu, izglitotu un valodaa briivi runaajoshu tautieshu dziivo, piemeeram, Anglijaa. Lielaakaa dalja vienkarshi meklee pelnju, ko minimaalaa alga tomaatu novaakshanaa vai pakoshaanaa arii nodroshina. Lielai daljai nav ne ambiiciju ne veelmes kaut ko vairak sasniegt, taapeec nedomaju, ka taadus ir iespejams mudinaat braukt kur citur laimi mekleet, jo visur ir jaazin valodas un jaabut kaut kaadai veelmei kaut ko sasniegt.

Atbildēt
5
1

1. augusts, 2012, 22:13

Kārlis, Vācijā

K

90% aizbraucēju ir tādi paši lūzeri jaunajā mītnes zemē kā bija šeit. Vēders drusku pilnāks, un tas arī viss, part garīgajām vajadzībām vairums pat dzirdējuši nav. Tāpēc arī reāli saviesīgās dzīves aizbraucējiem nava, pat relatīvi plaši latviešu apdzīvotās vietās. Paši sev un citiem apnikuši provinciāļi, uz ko vietējie skatās ar šausmām un žēlumu. Pavisam citāda situācija bija pēc Otrā pasaules kara, kad aizbrauca relāi sabiedības zieds, inteliģence: juristi, arhitekti, ārsti, rakstnieki un inženieri. Tie pāris gadus nekurnēdami mazgāja traukus vai veica citus prastus darbus, sakrāja naudu, pārlika eksāmenus un uzsāka praksi savā specialitātē. Vairākums ātri izsitās savā nozarē ar labu galvu, labu izglītību, uzcītību un talantu. Lielāko daļu vietējā sabiedrība pieņēma kā cienījamus sabiedrības locekļus, un viņi normāli ieklāvās kultūrvidē. Arī mūsdienās daži % strādā savā specialitātē un ir cienījami ļaudis. Diemžēl vairākums laimes meklētāju ir lumpeņi, un pāris gados būs apriebušies kā sev, tā pārējiem. Un, kad krīze šīs valstis skars dziļāk, būs spiesti pamest pilnos galdus un ērtos pabalstus, kuros nav ieguldījuši ne kapeikas.

3
1

1. augusts, 2012, 22:13

Kārlis, Vācijā

K

90% aizbraucēju ir tādi paši lūzeri jaunajā mītnes zemē kā bija šeit. Vēders drusku pilnāks, un tas arī viss, part garīgajām vajadzībām vairums pat dzirdējuši nav. Tāpēc arī reāli saviesīgās dzīves aizbraucējiem nava, pat relatīvi plaši latviešu apdzīvotās vietās. Paši sev un citiem apnikuši provinciāļi, uz ko vietējie skatās ar šausmām un žēlumu. Pavisam citāda situācija bija pēc Otrā pasaules kara, kad aizbrauca relāi sabiedības zieds, inteliģence: juristi, arhitekti, ārsti, rakstnieki un inženieri. Tie pāris gadus nekurnēdami mazgāja traukus vai veica citus prastus darbus, sakrāja naudu, pārlika eksāmenus un uzsāka praksi savā specialitātē. Vairākums ātri izsitās savā nozarē ar labu galvu, labu izglītību, uzcītību un talantu. Lielāko daļu vietējā sabiedrība pieņēma kā cienījamus sabiedrības locekļus, un viņi normāli ieklāvās kultūrvidē. Arī mūsdienās daži % strādā savā specialitātē un ir cienījami ļaudis. Diemžēl vairākums laimes meklētāju ir lumpeņi, un pāris gados būs apriebušies kā sev, tā pārējiem. Un, kad krīze šīs valstis skars dziļāk, būs spiesti pamest pilnos galdus un ērtos pabalstus, kuros nav ieguldījuši ne kapeikas.

3
1

1. augusts, 2012, 9:57

Kad strādāju

K

7 gadus par augstskolas pasniedzēju tieši Rietumāfrikā, tad viss bija lieliski. Problēmas neskāra iebraucējus, vēlāk, iespējams, tas mainījās. Dzīve bija droša un skaista, mājās kalpone, pavārs u.t.t. Katru māju sargāja trepēs dzīvojoši vietējie sargi, kas par visu atbildēja. Cenas zemas, serviss labs...Sapņu dzīve, par kādu te nekad pat nesapņot...

Atbildēt
5
1

1. augusts, 2012, 9:12

Bija

B

paldies autoram par uzaicinajumu, bet Afrika ir tepat Latvijaa, tikai klimats atshkiriigs :))))

Atbildēt
6
4

1. augusts, 2012, 8:45

davai

d

nu letiņi fiksi, fiksi prom no šejienes!

Atbildēt
2
4

1. augusts, 2012, 8:41

Taatasir

T

Āboliņa kungs raksta teorētiski par šo iespēju. Nostrādāju Rietumāfrikā 3 gadus 4 mēnešus un zinu, ka tā nav paradīze. Jābūt gatavam laupīšanas uzbrukumam vai nolaupīšanas mēģinājumam dēļ izpirkuma maksas. lielākais risks ir ceļu satiksmes negadījumi - ātrās palīdzības nav, slimnīcas tikai pilsētās līdz kurām vēl jānokļust, medicīniskā palīdzība tikai par skaidru naudu - nekāda apdrošināšana nepalīdz. Ja nav skaidras naudas nomirsi pie slimnīcas, nelaidīs pat iekšā. Ja ir satiksmes negadījums neviens neapstāsies lai palīdzētu - it sevišķi lauku apvidū. Bija gadījums ka pakāra ārsti, kas palīdzēja notriektam bērnam, jo ciemata cilvēki domāja ka viņas auto notriecis bērnu. Ja gadās kādu sabraukt tad šoferim ir 50% iespēja ka viņu nolinčos. Parasta lieta ir vietējie nemieri un reliģisko kopienu savstarpājo attiecību kārtošana. Vēl ir musulmaņu radikāļi teroristi, kuri uzbrūk baznīcām , armijas kazarmām, arī mošejām, tirgum, ANO mītnēm (Nigērijā) un kuru uzbrukumos t.sk. pašnāvnieku uzbrukumos iet bojā cilvēki. Lidmašīnas vidēji ir 20-25 gadus vecas, tās kuras ir norakstītas Indijā. Lidlauku tehniskais stāvoklis - drūms. Elektrības pārtraukumi dispečeru tornim - parasta lieta. Pie Āfrikas krastiem pirātisms ir izplatīts ne tikai Somālijā. Visa Rietumāfrikas piekraste nav īpaši droša kuģošanai līdz pat Dienvidāfrikai. Cenas dzīokļiem (EU standarts) ir augstākas kā Londonā. Pārtika - lielveikalos dārgāka kā Eiropā. Ūdeni droši var dzert tikai filtrētu un destilētu. Ūdelēs pudelēs mēdz būt viltots kādā vietējā mājā: savācot tukšās pudeles ar etiķetēm tās piepildot un aizkausējot korķi. Vietējās valdības t.sk. Angolā katram ārzemniekam, piestiprina vietējo, kurš ir jāapmāca darba veikšanai un vīzu izsniedz tikai uz noteiktu laiku., pēc kura to nepagarina. Āfrikas valstīm vajag speciālistus un tās dara visu iespējamo lai apmācītu vietējos speciālistus. Jā algu maksā, bet strādājām pat 7 dienas nedēļā par 12 līdz 14 stundām kad vajadzēja. Dzīvojām kā oficieru kazarmās: apsardze pa perimetru māju grupai, iebraukšana/izbraukšana ar caurlaidēm, piedevām katrai mājai atsevišķa apsardze. Pārvietošanās atkarībā no drošības situācijas ar konvoju vai bez tā. Bija bruņoti uzbrukumi konvojam ko apsardze atvairīja. Tas notika Āfrikas valstīs kur NAV kara darbības un kuras skaitās samērā bagātas. Nestrādāju armijā, biju saistīts ar naftas un gāzes biznesu un enerģētiku.

Atbildēt
9
4

2. augusts, 2012, 0:50

mazāk par 100%

m

tūristi arī var dažādos veidos turp braukt - vai nu sēdēt pludmalēs ar dzelzsbetona sienām, vai arī ņemt somu plecā un doties uz vietējo autoostu. mana personiskā pieredze apceļojot apt. pusi kontinenta ir nedaudz citāda par aprakstīto. bet protams piekrītu, ka īslaicīga uzturēšanās ar pastāvīgu pārvietošanos nelīdzīnās pastāvīgai dzīvei un darbam tur. un uz Nigēriju tiešām nevajag braukt, ja nu vienīgi strādāt naftas biznesā, kas varēs arī nodrošināt apsardzi pret nolaupīšanām. bet cilvēki āfrikā ir daudz jaukāki, kā eiropā - viņi dēļ vien ir vērts pārkāpt pāri aizspriedumiem, kas valda LV

3
2

1. augusts, 2012, 22:05

Piekrītu par 100%

P

Tūristam, kas atbrauc naudas pilnām kabatām un tikvien gūst priekšstatu par realiztāti, cik caur bāra logu redzams, priekšstats ir tīri virspusējs un subjektīvs. Un labi, ja viņš to apzinās, nevis mesiāniskā apsēstībā metas slidināt Patiesību :))

2
4

1. augusts, 2012, 8:19

Ezis

E

Nu paldies par rakstu. Vienīgi"sākumkapitāls "ir vajadzīgs lielāks un risks ir augstāks,informācijas par šīm zemēm šeit nav. Viens ir aizlidot ar vīzu un kāda apmaksātu biļeti,otrs ir darīt pašam par savu naudu ,kuras dažreiz knapi pietiek uz vienu galu!Piebalgs nav spējīgs vairs domāt Latvijas iedzīvotāju līmenī,viņam tas nav saprotams.

Atbildēt
2
1

Šodien

Pievienot komentāru

14 komentāri

Uzmanību!

Seko mums

Ziņas e-pastā

Aktuāli