Šī iniciatīva ir saistīta ar vēlēšanu tuvumu un vēlmi uzrunāt sabiedrību, kā arī novērst uzmanību no tā, kas ir daudz svarīgāks, piemēram, budžeta grozījumiem, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem izteicās Āboltiņa.
Sarunas laikā ar prezidentu likums par referenduma kārtības maiņu esot ticis pieminēts, norādīja Āboltiņa, paužot viedokli, ka otrreizējas caurskatīšanas laikā prezidenta iebildumi par šo likumprojektu pārsvarā esot ņemti vērā. Pēc Āboltiņas teiktā, prezidents sarunā ar viņu arī neesot norādījis uz kādām likuma normām, kas būtu jālabo.
Saeimas priekšsēdētāja arī skaidroja, ka tas, ka paraksti ir savākti, automātiski nenozīmē to, ka tiek rīkots referendums. Šajā jautājumā juristi esot norādījuši uz zināmām problēmām, tomēr lēmumu pieņems prezidents.
Bērziņš un Āboltiņa tikšanas laikā pauda vienotu viedokli par juridiski neviennozīmīgo situāciju saistībā ar to, ka Saeimas pieņemtie likuma grozījumi sastāv no Lisabonas līguma un Eiropas Savienības (ES) regulas izpildi nodrošinošām normām, savukārt saskaņā ar Satversmes 73.pantu šādi likumdošanas akti nav nododami tautas nobalsošanai, aģentūru LETA informēja prezidenta preses dienestā. Līdz ar to parakstu iesniegšanas gadījumā būs nepieciešama vispusīga juridiska analīze par turpmāko rīcību.
Āboltiņa nevēlējās prognozēt, vai opozīcijai varētu izdoties gūt sabiedrības atbalstu, lai ierosinātu iecerēto referendumu. "Vai šajā brīdī sabiedrībā ir tāda interese par referendumu par referendumiem, es neņemšos minēt," uzsvēra politiķe.
Viņa skaidroja, ka viena desmitā daļa no vēlētāju balsīm ir noteikta Satversmē, savukārt normas, kā nonākt līdz vienai desmitajai daļai, ir katras valsts iekšējā lieta. Turklāt valdošās partijas esot mēģinājušas rast līdzsvaru, nosakot pārejas periodu. Likumdevējs pēc būtības savu gribu ir izteicis, un prezidents atbalstījis to, ka visus parakstus vāc referenduma iniciētāji, piebilda Saeimas priekšsēdētāja.
Kā ziņots, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) ar apvienības Saskaņas centrs (SC) atbalstu izdevies savākt nepieciešamos 34 Saeimas deputātu parakstus, lai rosinātu tautas nobalsošanu par likuma grozījumiem saistībā ar referendumu kārtības maiņu.
Saeima 26.jūlijā pieņēma likuma grozījumus, kuri reizē gan sarežģīs parakstu vākšanu, gan pakāpeniski ļaus ieviest papildu parakstīšanās mehānismus. Opozīcija par to pauda neapmierinātību un sāka vākt deputātu parakstus likuma apturēšanai.
Satversme nosaka, ka Valsts prezidentam likuma publicēšana ir jāaptur uz diviem mēnešiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa jeb vismaz 34 Saeimas locekļu. Opozīcijai tagad nepieciešamo parakstu skaitu izdevies savākt.
Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju jeb aptuveni 150 000 balsstiesīgo iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka Centrālajai vēlēšanu komisija būs jārīko parakstu vākšana par referenduma rīkošanu.
Ja augšminēto divu mēnešu laikā nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai netiek savākts, tad pēc šī termiņa beigām likums ir publicējams.