Viņš gan uzsvēra, ka šajās aktivitātēs nedrīkst iesaistīties politiķi, jo viņi sevi šajā jautājumā ir diskvalificējuši.
"Pēc referenduma būtu jānotiek plašai sarunai – forumam vai apaļajam galdam – par to, kāpēc esam nonākuši līdz šādam referendumam, kas bijis nepareizi etniskajā politikā. Tikai, nedod Dievs, te nevajag iesaistīt politiķus, jo viņi sevi šajā jautājumā ir diskvalificējuši," teica Agešins un piebilda, ka viņu klātbūtne šādās sarunās nav pieļaujama, lai nemēģinātu izpatikt vēlētājiem.
Diskusijās, meklējot risinājumus etniskās problemātikas Latvijā samazināšanai, varētu piesaistīt plaša spektra interesentu loku, "sākot ar tantiņu Bauskā un beidzot ar izglītības un nevalstiskajām organizācijām", vērtēja deputāts. Šādā pasākumā varētu ierasties cilvēki ne tikai no Rīgas un tās apkārtnes, bet arī, piemēram, no Daugavpils un lauku reģioniem, viņš piebilda.
Jau vēstīts, ka 18.februārī notiks referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem jānobalso vismaz 771 350 pilsoņiem.
Gatavību balsot par krievu valodu kā otru valsts valodu pauduši vairāki Saskaņas centra (SC) politiķi, tostarp SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs un Rīgas mērs Nils Ušakovs.