Pagaidām pieejamā informācija liecina, ka Visaginas AES izmaksās 3,5 miljonus latu, bet pieskaitot procentos maksājamās summas, inflācijas un investīciju vērtības izmaiņas radītajos izdevumos, izmaksas sasniegs ap 4,8 miljardi latu. Paredzot, ka Latvijai būs 20% akciju, tas nozīmē ieguldīt 960 miljonus latus jeb aptuveni vienu miljardu latu. Aģentūra „Moodys Investors Service” analītiķi, pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi, norāda, ka jaunu AES celtniecība Eiropā izrādījusies ievērojami dārgāka un ilgāka, nekā iepriekš plānots.
Nepieciešams skaidrs ekonomiskais pamatojums par šāda ieguldījuma izdevīgumu citas valsts enerģētikas uzņēmumā un līdzekļu avotiem. Ekonomikas ministrs D.Pavļuts saka, ka investēs, ja tas būs komerciāli izdevīgs. Taču atšifrējums terminam „komerciāli izdevīgs” ir neskaidrs. Var noprast, ka tas izpaudīsies, ka kaut kad nākotnē varēs saņemt dividendes no šī ieguldījuma. Bet tad, kad pašizmaksa būs zemāka par šajā apkārtējā ekonomiskajā telpā ražojamo elektroenerģiju (Latvijas iedzīvotājiem elektrība no tā lētāka nekļūs, pirks par tirgus cenu). Bet ja domā, ka tikai iegūt dividendes, tad aprēķins nebūs korekts. Par cik objekts netiek īstenots Latvijā, tautsaimniecībai garām aiziet potenciālās darba vietas AES būvniecībā un ekspluatācijā, papildus nodokļi (IIN, īpašuma, zemes, PVN u.c.). Turpmākos deviņos gados Latvenergo peļņas lielākā daļa kā „pašu līdzekļi” tiks ieguldīti AES būvniecībā. Arī kredītsaistības noformēs uz šī valsts uzņēmuma vārda ar valsts garantijām. Kā tas atsauksies uz Latvenergo un Latvijas kredītreitingu?
Ministrs visai optimistiski nosauc iecerētās AES saražotās kilovatstundas pašizmaksu – 0,03 USD vai 0,0166 Ls. Lietuvas enerģētikas ministrs A.Sekmoks gan zina teikt, ka elektroenerģijas ražošanas izmaksas, neskaitot tēriņus kredīta dzēšanai par būvniecību, visā 60 gadu ilgajā AES darbības periodā būs 7-10 Lietuvas centi jeb 1,4-2,0 santīmi/kWh. Tās ietver tikai kodoldegvielas, AES apkopes, ekspluatācijas, kārtējo remontu un darbinieku algu izmaksas, kā arī maksājumus AES slēgšanas fondā un izdevumus par kodolatkritumu apglabāšanu. Tam jāpieskaita arī AES iekārtas un būvniecības izmaksas, kuras plānots, izmantojot kredītus, dzēst (amortizējot) 18 gadu laikā, kas veidos vēl 10-15 centus. Te var nākt klāt arī paaugstinās apdrošināšanas maksas šāda riska objektiem, attieksmes iespējamo maiņu pret atomenerģiju. Tādējādi līdz 2040.gadam jaunajā AES saražotās elektrības cena sasniegs 17-25 centus vai 3,5-5,1 santīmi/kWh. Reāli var izrādīties arī augstāka. Tā kā iecere, ka Visaginas AES elektrību Latvijas vajadzībām varēs saņemt par pašizmaksu, bet atlikumu pārdos, ir visai neskaidra, jo apkārtējā elektroenerģijas tirgū, tajā skaitā arī energobiržā „Nord Pool Spot” (kurā gan Latvija nav īpašnieku sarakstā), nav sagaidāmas augstākas cenas par tikko minēto.
Sākotnējie Lietuvas enerģētikas ministrijas aprēķini liecina, ka 2020.-2027.gadā praktiski visa jaunās AES peļņa, kuru veidotu no pārdošanas ieņēmumiem atskaitot visus izdevumus, tiks novirzīta kredītu atmaksai, bet no 2027.līdz 2038.gadam šim mērķim tiks atvēlēta apmēram puse no AES peļņas. Un varbūt nāksies izpirkt stratēģisko investoru daļu, kad tie atstās izbūvēto AES.
Te jārēķinās arī ar iespējamo elektroenerģijas iepirkšanu no Baltijas AES Kaļiņingradas apgabalā (150 km no Latvijas robežas), kuras starts paredzēts 4 gadus agrāk. Krievijai kā Pasaules tirdzniecības organizācijas loceklei būs pieejams brīvais Baltijas valstu elektrības tirgus, un lieliem elektroenerģijas patērētājiem var būt ekonomiski visai izdevīgs. Krievijas ražotājiem nevarēs noteikt ierobežojumus ienākšanai Eiropas tirgū. Ātrāk elektroenerģiju tirgū paredz piedāvāt (2017.-2018.gadā) arī Baltkrievijā Ostrovecas rajonā būvējamā AES ar 2400 megavatiem. Ekonomiskā telpa ir vienota neatkarīgi no dažādu valstu savienībām. Ne tikai Lietuva un Latvija pērk elektroenerģiju no Krievijas, bet arī Somija aptuveni 10% patēriņa ir no Krievijas. Kur lētāk - tur pirksim iztrūkuma segšanai, kur dārgāk – tur mūsu elektroenerģijas pārpalikumu. Pastāvot vairākām apkārtējām AES, tirgus cena nebūs augsta, un cerēt uz dāsnām dividendēm var būt problemātiski.
Piedalīšanās Visaginas AES būvniecībā un Latvijas enerģētikas attīstības nākotnes kontekstā – tas ir arī Saeimas jautājums. Lai mazāk kļūdītos. Vispirms pašiem tas atklāti jāizanalizē un jāpieņem lēmums un tad var uzklausīt arī citu valstu neatkarīgu ekspertu viedokļus. Latvenergo jau gan steidzas ar dāsniem līdzekļiem algot ārzemju konsultantus, it kā Latvijā nebūtu vairs nekādu rēķinprasmīgu speciālistu. Tas nav racionāls ceļš.
Atcerēsimies, ka kādreiz Latvijas valdības dažādos pieņemtajos dokumentos un arī solījumos Eiropas Savienībai, Pasaules bankai bija paredzēts privatizēt Latvenergo. Tālu nebija no finiša. Taču pateicoties opozīcijas ekonomiski pamatotām iebildēm 7.Saeimas laikā, diskutējot Saeimas plenārsēdē un saņemot plašu sabiedrības atbalstu šādam nodomam tika pārvilkta svītra.
Tas nenozīmē, ka Lietuvai nebūtu jābūvē sava AES. Ir pieredze, ir investori, ir iespējams saņemt kredītu, ir nepieciešams augstāks elektroenerģijas pašnodrošinājums, un galu galā tiek attīstīts svarīgs tautsaimniecības sektors. Enerģētikas eksperti gan Lietuvā prognozē, ka līdz 2025.gadam Lietuvā nebūs jūtams būtisks elektroenerģijas trūkums.
Taču no Latvijas viedokļa investēt savā valstī ir gudrāk, saimnieciskāk. Aptuveno vajadzību saraksts ar enerģētiku saistītā jomā ir visai plašs. Kurzemes 330 kV loka izbūve, lai iegūtu vēja elektrību; infrastruktūras attīstība saspiestās dabasgāzes un biometāna izmantošanai transporta vajadzībām; hidroenerģijas potenciāla un citu AER (dedzināmā kūdra) pilnīgāka izmantošana; sašķidrinātās gāzes terminālā izbūve, ja tas ekonomiski attaisnojas ilgtermiņā; esošās un potenciālās dabasgāzes krātuvju jaudu paplašināšana apkārtējo valstu vajadzībām un atbilstošie cauruļvadu savienojumi; dzelzceļu elektrifikācija un tamlīdzīgi.
Latvijā vispilnīgāk izmantojami vispirms hidroenerģijas resursi, dodot iespēju jaudīgajās spēkstacijās iegūt elektroenerģiju ar viszemākajām izmaksām, kura bez ārējā finansiālā atbalsta sekmīgi konkurē ar elektrības ražošanu no fosilajiem energoresursiem, tajā skaitā arī no AES. Visu Daugavas HES elektrības pašizmaksa būs zem 1 san./kWh, kamēr Baltijā 2012.gadā elektroenerģijas cenas prognozētas vidēji 43 eiro/MWh jeb 3 san./kWh. Daugavas vēl neapgūtais hidroenerģētiskais potenciāls ir būtisks, kas lielā mērā var nosegt Latvijas elektroenerģijas importa/eksporta starpību.
Šajā sakarībā pavisam strīdīgs ir Latvenergo valdes priekšsēdētāja Ā.Žvīgura apgalvojums, ka jaunu hidroelektrostaciju būvniecība uz Daugavas nav iespējama ūdens trūkuma dēļ, ka ūdens ir tikai 30-40 dienas gadā (Delfi – 2012.06.14). Tā, piemēram, 2011.gadā HES saražotā elektroenerģija 5 mēnešus (janvāris, februāris, marts, jūnijs decembris) sedza 30-35% no kopējām elektroenerģijas piegādēm Latvijas iekšējām tirgum (pašu ražotā + imports), maijā sedza jau 81%, bet savukārt aprīlī HES saražotā elektroenerģija par 47% pārsniedza piegāžu apjomu iekšējam patēriņam. Pārējos piecos mēnešus (jūlijs, augusts, septembris, oktobris, novembris) HES nosedza 13-16% no elektroenerģijas kopējām piegādēm iekšējam tirgum.
Uzbūvējot papildus jaunu HES – nozīmē esošo ūdens daudzumu izmantot vēl atkārtoti elektroenerģijas ražošanai. Viens un tas pats ūdens vairākkārtīgi tiek izmantots. Saražotās elektroenerģijas pārpalikumu var eksportēt par konkurējošu cenu. Tā šī gada aprīlī 50% pārpalikums tika eksportēts uz Lietuvu, Igauniju, Krieviju un Somiju.
Kādreiz jau tika sagatavots tehniski-ekonomiskais pamatojums par HES izbūvi ar 300 MW lielu jaudu pie Daugavpils. Bija uzsākti sagatavošanas darbi. Vienlaikus tika paredzēta arī sūkņu hidroakumulācijas elektrostacija (HAES), kas ir elektrības vienīgais ekonomiskais uzglabāšanas veids no mūsdienu pieredzes viedokļa. Arī no Krievijas un Baltkrievijas ienākošie vižņi tiktu sadalīti pa vairākiem posmiem un izpaliktu lielie līdzekļu (arī investīcijas) tēriņi plūdu briesmu novēršanai. Katra no jauna uzbūvētā HES tiktu izmantota arī kā tilts pār Daugavu, kurš uzlabo autotransporta un dzelzceļa satiksmi.
HES ūdens resursi ir neizsīkstoši un bez maksas. Ūdens enerģiju var izmantot tajā diennakts laikā, kad tā visvairāk ir nepieciešama, lai segtu maksimuma (pīķa) slodzes. Izmaksas nav atkarīgas no kurināmā (gāzes, akmeņogļu, urāna) cenu izmaiņām. Elektrību no hidroenerģijas neapliek ar CO2 nodokli, neapliek ar dabas nodokli par slāpekļa oksīda, sēra oksīda, tvana gāzes un cieto daļiņu emisijām gaisā.
jautājums
laikam