Viņš norādīja, ka zinātnē ir vajadzīgs plašs redzesloks. Savukārt universitātes gatavo šaurus speciālistus, kas varētu būt kvalitatīvas skrūvītes kopējā mehānismā.
Babarikins uzsvēra, ka šāds mehānisms jāpārvalda ģeniālam menedžerim, kuru Latvijā trūkst, jo nav augsnes izaugsmei. Menedžerim jābūt universāli izglītotam. Šis modelis labi darbojas attīstītajās valstīs.
Pasaules prakse rāda, ka aptuveni 80% pētījumu, kuru mērķis ir izstrādāt tirgum perspektīvu produktu, rit privātajās struktūrās, nevis valsts universitātēs.
Taču Latvijā vērojama tendence, ka, gatavojot bakalaura un maģistra darbu, studenti nezina, kam viņu darbs ir vajadzīgs, un viņiem nav vīzijas par rezultātu praktiskās pielietošanas perspektīvām. Latvijā tāds šaurs speciālists labprāt iet strādāt par ierēdni. Inovāciju veicināšanas aspektā Latvijas izglītības sistēmai ir daudz problēmu, sašutumu pauda Babarikins.
Zinātnieki Latvijā vāji orientējas tirgus situācijā un bieži vien nevar atbildēt uz potenciālā investora jautājumu: kad un kādā veidā investors ar peļņu atgūs savu naudu? Neveiksmīgs projekts privātam institūtam varētu nozīmēt bankrotu.
IBTI ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) reģistrā reģistrēts zinātniskais institūts. Šis statuss teorētiski dod iespēju pretendēt uz valsts un Eiropas Savienības (ES) naudu lietišķo projektu finansēšanā.
Taču tas ir tikai teorētiski, atzīmē Babarikins, jo "de facto" IZM nodarbojas ar valsts institūciju izdzīvošanas nodrošināšanu. Naudas piešķiršana projektiem IZM nav caurskatāma un nav vērsta uz rezultātu.
Tādēļ no zināmās abreviatūras R&D (research & development) Latvijā ir aktuāla tikai "research" daļa, proti, naudas apgūšana, bet ar "development" valstī ir problēma. Tas daļēji skaidro smago situāciju ar inovācijām Latvijā. Privāto R&D struktūru Latvijā ir ļoti maz. Valsts nav ieinteresēta attīstīt "privāto" zinātni, jo sāksies konkurence ar valsts institūcijām. Bet, kā ir zināms, ekonomiskā dzīve bez konkurences nozīmē stagnāciju, piebilst Babarikins.
IBTI pētniecības finansējuma avoti ir pašu pelnīta nauda - par jaunu produktu izstrādi un saražotās produkcijas realizāciju.
IBTI ražo uztura bagātinātājus, diētiskos produktus un nutrikosmētiku. Produkti ir izstrādāti, izmantojot zinātniskas metodes.
IBTI dibināts 2001.gadā. Tas nodarbina 47 cilvēkus. Uzņēmuma īpašnieki ir Jurel Holdings - 51,23%, Ivo Timofejevs - 9,92%, Babarikins - 12,40%, Jānis Birks - 5,79%, Mārtiņš Birks - 8,25%, SIA Rogul - 12,40%.
Kā liecina Firmas.lv sniegtie dati, IBTI apgrozījums 2010.gadā bija 160 000 latu, salīdzinot ar 2009.gadu, kad apgrozījums bija 92 054 lati. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 900 000 latu. Par 2011.gadu pārskats nav iesniegts, bet, pēc Babarikina teiktā, apgrozījums bijis ap 450 000 latu, un uzņēmums strādājis ar zaudējumiem, kurus valdes priekšsēdētājs neprecizēja.