Fragments no intervijas:
Kā jūs vērtējat savas izredzes ieņemt Latvijas Televīzijas vadītāja amatu?
Kā jau jūs zināt, uz šo konkursu bija pieteikušies četrdesmit pieci cilvēki. Un jāsaka godīgi, es nezinu šo cilvēku uzvārdus, bet, ticiet man, tie noteikti ir bijuši ļoti spēcīgi kandidāti uz visām trijām pozīcijām valdē. Tajā skaitā arī uz valdes priekšsēdētāja amatu. Trīs cilvēki, kas esam palikuši otrajā kārtā, galīgi nevarētu teikt, ka šie cilvēki ir vāji. Un ja man ir jānovērtē savas izredzes, tad teikšu godīgi - es to nevaru izdarīt. Jo katram no šiem kandidātiem ir savas priekšrocības. Katram ir kāda varbūt atšķirīga pieredze. Bet es jūtos labi, kandidējot uz šo amatu, jo man ir ko piedāvāt jaunajam sabiedriskajam medijam. Man ir zināma pieredze, kas varētu būt interesanta, strādājot šajā amatā.
Vai nesaskatāt savā karjerā draudus, lai ieņemtu LTV vadītāja amatu?
Negribētu nosaukt tos par draudiem. Publiskajā diskusijā izskanēja jautājums par redakcionālo neatkarību, kur es norādīju, ka laikā, kad es strādāju par izpilddirektoru uzņēmumā Baltijas Mediju alianse, es jau no pašiem pirmsākumiem nenesu atbildību par vairākiem dienestiem, kas ietilpa šajā struktūrā, kas bija uzņēmuma padomes priekšsēdētāja atbildībā. Runājot par saraksti, kas ir iztirzāta publiskajā telpā. Saraksti starp ziņu dienestu un Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Jā, es pilnīgi piekrītu, ka šāda sadarbība starp ziņām un politiķiem nav pieļaujama. Tā ir ļoti nopietna kļūda. Ja atklāsies, ka šī sarakste ir autentiska un tas tiešām tā ir bijis, tad tas ir kategoriski nosodāms process.
Kādi būtu jūsu pirmie darbi, ja jūs kļūtu LTV vadītājs?
Varbūt es nebūšu oriģināls, jo tas pirmais un lielākais darbs būtu tiešām saprast, kas notiek Latvijas Televīzijā. Jo ļoti daudzi runā par to, kāda kārtība vai nekārtība valda šajā saimniecībā, bet pirmā mana sajūta ir tā, ka ir jārunā ar cilvēkiem. Būtu jāvienojas par jaunā laika Latvijas Televīziju. Par mērķiem un uzdevumiem tuvākajam un tālākajam laikam, lai saprastu, vai lietas mēs īstenībā redzam vienādi, vai mums ir atšķirīgi viedokļi. Protams, ka jau ar neapbruņotu aci ir redzami dažādi trūkumi un nepilnības, pie kurām uzreiz būtu jāķeras klāt. Un tas ir jautājums par Televīzijas sejām. Mikroklimats pēdējo gadu laikā uzņēmumam nav bijis pats labākais. Cilvēki pamet uzņēmumu. Diemžēl uzņēmumu pamet arī vadošās kanāla sejas, kas nozīmē, ka Televīzija zaudē savu zīmola vērtību. Nākošie ir pārvaldības jautājumi. Jo, runājot ar žurnālistiem, man nav radusies skaidrība, kā tiek pieņemti lēmumi šajā uzņēmumā, nodrošināti lēmumi par satura izveidi. Tas viss man pagaidām vienkārši nav skaidrs, līdz ar to mana sajūta ir tā, ka ir jāveido jauna lēmumu pieņemšanas hierarhija. Ir jāiesaista cilvēki. Viņiem ir jāļauj iesaistīties procesos, nevis jāatbīda malā, sadalot pa kabinetiem un stāviem. Būtisks jautājums ir uzņēmuma iekšējā konkurence, jo sajūta ir tāda, ka Latvijas Televīzija atrodas tiešām uz kaut kādas medija salas, kas ir norobežota no citas pasaules. 1991. gada laikā Latvijas Televīzijas loma un uzdevums bija pilnīgi skaidri. Cilvēki stāvēja apkārt un cepa desiņas, un iedzīvotāji nesa pīrādziņus un kafiju. Un bija pilnīgi skaidrs, kas notiks, ja LTV nebūs. Tad šķiet, ka, beidzoties šaušanai Bastejkalnā un pārejot uz multimediju vidi, Latvijas Televīzija ir mazliet apmulsusi šajos jaunajos apstākļos. Mana sajūta ir tāda, ka šis uzņēmums prasās pēc tāda restarta, lai Televīzija attaptos. Un sāktu domāt jaunās kategorijās - kvalitātes, efektivitātes kategorijās. Lai Televīzija darītu to, ko no viņas prasa - rādītu vairāk emociju.
Vai raidījumu kvalitātes palielināšana nav finansējuma jautājums?
Varbūt es nebūšu populārs, salīdzinot Latvijas Televīziju ar citām televīzijām, kuras darbojas komerclaukā. Bet Latvijas Televīzija nav uz vientuļas salas. Un nav atrauta no visiem procesiem un no konkurences. Ja paskatāmies uz finansējumu, tad, ņemot vērā, ka tie ir primitīvi un ļoti aptuveni skaitļi, ko tagad saukšu, bet MTG grupas divu televīziju grupu kopējais budžets ir tikai par 20% lielāks nekā Latvijas Televīzijai, kur ir tikai divi kanāli. Kopējais budžets Latvijas Televīzijai ir desmit miljoni, bet MTG, kur ietilpst gan LNT, gan TV3 ar visiem satelītkanāliem, kopējais budžets ir aptuveni divpadsmit miljoni. Jā, pilnīgi piekrītu, ka MTG televīzijas TV3 un LNT mazāk ražo pašas, vairāk iepērk, kamēr Latvijas Televīzija saražo savu saturu vai pasūta producentiem pati. Piekrītu, ka tas ir arguments, bet tajā pašā laikā es ļoti uzmanīgi izturētos pret apgalvojumu, ka Latvijas Televīzijai nepietiek finansējuma vai tas pietrūkst hroniski. Tomēr vispirms būtu jāpārskata iekšējie resursi.
Kāds ir jūsu skatījums, kā risināt Televīzijas ēkas problēmu?
Mājas uzturēšanai aiziet gandrīz 10% no Televīzijas kopējā budžeta. Un tas ir daudz. Ja paskatīsieties šo proporciju citiem medijiem, droši var teikt, ka neviens uzņēmums nebūs tik bagāts, lai atvēlētu šādus izdevumus nekustamā īpašuma uzturēšanai. Risinājumi zināmā mērā ir arī politiski. Man liekas simpātiska pieeja kopējā sabiedriskā medija izveidē, kur apvienotu šos medijus. Es domāju, ka tā var panākt ļoti labus sinerģijas efektus.
Visu interviju lasi trešdienas Dienā!