No 16. līdz 17. maijam notika pieredzes apmaiņas brauciens Rapša audzētāju un biškopju nākotnes sadarbības iespējas Vācijas pilsētā Monheimā. Brauciena organizators - biedrība Zemnieku saeima, sadarbībā ar pesticīdu ražotāju Bayer, aicināja apmaiņas braucienā piedalīties biškopjus, rapša audzētājus, dažādu valsts institūciju un mediju pārstāvjus, kā arī bioloģijas pētniekus.
Biškopji atzina, ka apmaiņas brauciens balstījās uz mēģinājumu pierādīt, ka insekticīdi, tai skaitā neonikotonoīdu indes, nav kaitīgas. Lai to pierādītu, savā veiksmīgajā sadarbības pieredzē dalījās Vācijas rapša audzētājs un biškopis. "Diemžēl Latvijā tāds sadarbības modelis nav iespējams. Pirmkārt tādēļ, ka atšķirībā no Latvijas, Vācijas graudaudzētāji perfekti ievēro likumdošanu. Otrkārt, Vācijā starp biškopjiem un graudaudzētājiem ir pilnīga sadarbība. Latvijā situācija ir pretēja. Bieži ir sastopami gadījumi, kad likumdošana netiek ievērota, kas nozīmē, ka graudaudzētāji ir vairāk jāizglīto un stingrāk jāuzrauga. Kā arī abām lauksaimnieku pusēm - graudaudzētājiem un biškopjiem, ir jāveido daudz ciešāka sadarbība, jo tikai tā var novērst esošās nesaskaņas," atzīst Latvijas Biškopības biedrība.
"Šajā braucienā pārliecinājāmies par to, ka biedrība Zemnieku saeima pārstāv šaura cilvēku loka - rapša audzētāju, intereses. Latvijas Biškopības biedrībai tas nav pieņemami, jo mūsu interesēs ir rūpēties par visu sabiedrību. Tīra un dabīga vide ir visas Latvijas bagātība. Arī Vācijā saprot šo ķīmisko preparātu kaitīgo ietekmi, tieši tāpēc tā pārliecinoši iestājās pret neonikotonoīdu lietošanu. Vācija vēlas, lai vide valstī kļūtu dabīgāka. Mums tāda vēl pagaidām ir! Mūsu viedokli pilnībā atbalsta arī universitātes zinātnieks un pētnieks Jānis Gailis un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, kas arī piedalījās apmaiņas braucienā. Neonikotonoīdu kaitīgo ietekmi apliecina arī vairāki starptautiski neatkarīgu zinātnieku pētījumi," norādīja Latvijas Biškopības biedrības valdes loceklis Imants Bleidels.
Viņš skaidroja, ka vairāki, pašlaik plaši lietoti pesticīdi sadalās 160 līdz 220 dienās un pastāv ļoti augsts risks, ka tie atstās ietekmi, ne tikai uz bitēm, kukaiņiem un savvaļas dzīvniekiem, bet arī uz cilvēku veselību, īpaši veiconot ļaundabīgu audzēju veidošanos. "Ir jādomā vienu soli uz priekšu – kādā vidē dzīvos mūsu bērni un mazbērni. Lielos ražotājus, tādus kā Bayer, protams, interesē bizness. Gadā uzņēmuma apgrozījums ir apmēram 38 miljardi eiro un savu peļņu, un pozīcijas tirgū viņi nevēlas zaudēt, tieši tāpēc tiek rīkoti šādi apmaiņas braucieni – reklāmas kampaņas, nevis rūpes par sabiedrību," atzina I.Bleidels.
Biedrība uzskata, ka pēdējā laikā notiekošās aktivitātes apstiprina faktu, ka pat Latvijā pesticīdu ražotāju firmas iegulda milzīgas naudas summas reklāmas un sabiedrisko attiecību kampaņās, lai maldinātu sabiedrību par pesticīdu patieso kaitīgumu, uzpērkot gan organizācijas, gan konkrētas personas.