"Ja par absolūtajiem cipariem, tad jāskatās - kāds uzņēmums un kādi ir finanšu rezultāti. Jāņem vērā, cik liels ir uzņēmums, darba apjoms un cik liela ir atbildība," sacīja A.Brodiņš. Viņš norādīja, ka VAS Latvijas Dzelzceļš gadījumā - algas apmērs ir "pietiekoši atbilstošs tam amatam".
"Es nezinu, kādi ir šī uzņēmuma finanšu rezultāti, bet nav normāli, ka premjeram ir lielākā alga," uzsvēra A.Brodiņš, vienlaikus piebilstot, - ja ir slikti finanšu rezultāti, tādam jābūt arī izpildes novērtējumam.
Jautāts, vai mazāks atalgojums radītu riskus, ka profesionāļi aizietu strādāt privātā sektorā par lielāku algu, A.Brodiņš atzina, ka tā var būt. "Jautājums - vai iespējams noturēt profesionāļus un vai iespējams piesaistīt jaunus. Gan pērn, gan šogad tas ir personāla motivēšanas jautājums. Darba vietu vakances paliek vairāk un notiek aktīva cīņa par nozares profesionāļiem. Tajos uzņēmumos, kuros piekopj konservatīvu algu sistēmu, notiks rotācija," skaidroja A.Brodiņš.