Saeimas atbildīgā komisija lēmusi, ka jāpagarina noilgums sadarbības konstatēšanai ar čeku vai Valsts drošības komiteju. Par 30 gadiem. Sadarbības konstatēšana ir maisos. Tie, pēc nopietnu personu sacītā, nav īstie maisi. Tur pārsvarā esot versmainākie brīvības cīnītāji, kas čekai šķituši īpaši bīstami. Tomēr kāds pār mēru iedzēris čekas puspulkvedis esot reiz izpļāpājies, ka starp tiem neīstajiem sarakstiem esot arī daži īstie. Cits ziņojums vēstot, ka starp īstajiem sarakstiem tajos maisos esot daži neīstie. Un galu galā - konsultantu izbrīna, kā gan lielā kaimiņvalsts vēl nav nejauši parādījusi kādā TV kanālā, kas tad bijuši tie īstie ziņotāji. Protams, ka arī šāds vēstījums būtu apšaubāms. Varbūt var palūgt, lai Eiropas ārlietu Eštone stingri noprasa, lai krievi izdod Latvijai tos īstos sarakstus. Tagad! Noteikti, ka virsčekists tūlīt no beņķapakšas izraus lapu žūksni ar uzrakstuĻitva un, krokodiliski smaidot, pasniegs stingrajai dāmai. Tomēr nākamajā rītā «pilnīgi droši avoti pa uzticamiem kanāliem» ziņos, ka dokumentu autentiskumu nevar apstiprināt.
Bet nu atpakaļ pie tiem falšajiem (bet varbūt nē, bet varbūt jā) čekas maisiem. Tā kā nākamvasar iestājas noilgums, katliņš atkal sāk vārīties. Iesaka to lietu pagarināt vēl par gadiem 30. Tas noteikti nav pareizi. Varot būt, ka čeka saviem darbiniekiem sūtot kaut kādas stīvuma tabletes, ar kuru palīdzību možu garu un skaidru prātu varot saglabāt vēl pat līdz 100 gadiem. Tādēļ noilguma robeža pagarināma vismaz par 120. Un maisu sargātāju nomaiņa jāpadara par īpaši aizkustinošu rituālu, kur nevajadzētu izslēgt arī ikgadējus eksorcisma pasākumus ar dzejas lasījumiem un kori.
Arī sabiedrības lielākā daļa acīm redzami izprot čekas maisu pasaulvēsturisko nozīmi tikai aizvērtā veidā. Portālā Manabalss.lv par čekas maisu atvēršanu no jūlija nobalsojuši 748 cilvēki (vakardienas dati) no vajadzīgajiem 10 000, kas nozīmē tikai vienu -nekas vaļā nav jāver, tad tā burvība zudīs. Izbrīna, ka vēl neviens nav pieprasījis valsts budžetā kādus 5-6 miljonus čekas maisu labiekārtošanai. Piedodiet, …ja nu vienā rītā uzvārdus vairs nevar salasīt. Arī Brisele katru brīdi var norādīt, ka drīzajai Eiropas prezidējošajai valstij kategoriski jāsaved kārtībā čekas maisu labturības noteikumi. Pretējā gadījumā Aldis Gobzems, aizstāvot maisu intereses un tiesības, var iesniegt prasību pret Latvijas valsti un kas tad mums palīdzēs?
Ņemot vērā Latvijas īpašo amizieri ar iepriekš minētajiem, aplūkojama arī ideja ieviest valstī čekas maisu sēru dienu. Katru gadu šajā dienā vienu lapu no maisu satura ritualizēti sadedzina, neaizmirstot pirms tam pārrakstīt saturu. Diena jānoliek nevis katru gadu vienā laikā, bet ar slīdošā grafika metodi - apmēram nedēļas trīs pirms prezidenta, Saeimas, Eiropas, vietējām vai vēl kādām vēlēšanām.
Jā, un katru gadu Saeimai jāieceļ jauns maisu glabātājs - cilvēks, Jūs jau zināt, ar ko - ar nevainojamu reputāciju un nedalītu tautas uzticību.
Tādā kārtā panīkušie maišeļi iegūs jaunu dzīvību un dos labu stūmienu sabiedrības aktivitātei, entuziasmam un galu galā - IKP pieaugumam.
Tik nekādā gadījumā netaisīt maisus vaļā. Burvība zudīs. Kariete pārvērtīsies ķirbī.