Demogrāfs nav pret imigrāciju, bet ir par to sabalansētos apjomos. Viņš uzskata, ka, nemainot šī brīža demogrāfijas politiku, jau tuvākajā nākotnē Latvijā ieradīsies lielas imigrantu kopienas, ieviešot lielas izmaiņas iedzīvotāju struktūrā. Mežs prognozē, ka imigrācijas "uzplaukums" varētu sākties jau ap 2016. un 2017.gadu, kad Latvijā, pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, būs ārkārtīgi spēcīgs darbaspēka trūkums.
Lai gan lēnām, bet imigrācija pieaug jau šobrīd, stāsta demogrāfs. Pērnā gada dati vēl nav apkopoti, tomēr zināms, ka 2011.gadā oficiāli Latvijā iebrauca 7000 cilvēku, no kuriem daļa gan ir arī bijušie Latvijas iedzīvotāji, bet 5000 nav un nav arī Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji.
"Domāju, ka tuvākajos gados vērosim līdzīgu tendenci, bet īpaši strauja imigrācija būs pēc pieciem desmit gadiem, kad darba tirgū neienāks tā paaudzes puse, kas nepiedzima pirms 20 gadiem. Jau pēc vienas paaudzes latviešu skaits var palikt mazāks nekā igauņu," domā Mežs, piebilstot, ka to visu ir iespējams nepieļaut, ja sekos tūlītēja politiķu rīcība.
Viņš saka, ka šobrīd Latvijas cerība ir jaunie cilvēki no 25 līdz 35 gadiem, kuriem vēl nav bērnu vai ir tikai viens, bet kuri drīzumā varētu radīt ģimenes vai domāt par vēl kādu bērniņu. Mežs prognozē, ka, nemotivējot šo iedzīvotāju grupu un citus Latvijas iedzīvotājus veidot un paplašināt savas ģimenes, apmēram 2050.-2060.gadā jauno iebraukušo cilvēku īpatsvars Latvijā varētu būt vienāds ar vietējo Latvijas pilsoņu skaitu. Savukārt, lūkojoties vēl tālākā nākotnē, bez migrācijas pēc 100 gadiem Latvijas iedzīvotāju pēcteču varētu būt mazāk nekā pusmiljons.
"Mēs kā valsts peldam mazā laiviņā, dzirdam krāču trokšņus un apzināmies, ka aiz tām krācēm būs milzīgs ūdenskritums, bet neko nedarām, lai tajā neiegāztos," tā viņš raksturo šī brīža demogrāfisko situāciju valstī, uzsverot, ka tās uzlabošanai nepieciešama visu nozaru saliedēšana, kopīgs darbs un atbalsts.