"Ja taisnība ir tas, kā daži zinātāji apgalvo, ka lēmums par galvojumu pieņemts faktiski Saeimā, tad tas drīzāk ir absurda variants. Jo par tādām summām, par kādām šis galvojums tika piešķirts, notiek ļoti rūpīga izpēte, sākot no uzņēmuma ekonomiski pamatota biznesa plāna. Otrs – par kvalitatīvu uzņēmuma pārvaldi, sākot no izpētes par īpašniekiem, vadītājiem, kas ir padomē, valdē, viņu profesionālais līmenis, sabiedriskais prestižs jau daudzu gadu laikā. Jo tas faktiski ir lielākais Latvijas rūpniecības uzņēmums," radio sacīja ekonomists.
U.Osis arī vērsa uzmanību uz lēmuma pieņemšanas procedūrām – kas un kādā veidā pieņēma lēmumus, kas kuram atskaitās, kas un ko kontrolē. Spriežot no medijos pieejamās informācijas, tas neesot analizēts, uzsvēra ekonomists.
U.Osis arī uzsvēra, ka pašlaik cerības uzņēmuma problēmu risināšanā saistītas ar ārvalstu investora atrašanu, kas varētu nopirkt Liepājas metalurgu vismaz par to summu, ko valdība ir garantējusi un par ko valdībai ir saistības. Tādā veidā šīs saistības tiktu kompensētas. "No investora viedokļa tas nozīmētu Liepājas metalurgu nopirkt praktiski par neko, izņemot parādus, ko vajadzētu samaksāt valdībai un citiem kreditoriem," sacīja U.Osis, vienlaikus norādot, ka investora piesaistīšana, nosakot, ka valsts vēlas kompensēt savas saistības, šajā brīdī varētu būt diezgan sarežģīta.
Savukārt Liepājas metalurga akcionārs Sergejs Zaharjins avīzei Diena norādīja, ka Liepājas metalurga glābšana ir valsts rokās. "Tāpēc arī mēs piekritām savu akciju paketes pārdošanai kreditoru klubam par vienu latu, parādu kapitalizācijai, taču ar noteikumu, kas tiek ierakstīts līgumā, - kreditori tūlīt pat nodrošina, ka Liepājas metalurgs tūlīt pat atjauno naudas plūsmu, lai rūpnīca varētu sākt darbu. Savukārt tas, kas tiek pļāpāts caur presi, ka varētu būt investors, kas 24 stundu laikā var atjaunot rūpnīcas darbu, ir pilnīgas muļķības. Reāli, ja rūpnīca pat saņem naudu šodien, ir vajadzīgas 4-5 nedēļas, lai sāktu darbu," intervijā Dienai sacīja akcionārs.