Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Eksperte: Autortiesību aizsardzību izmantot kā cenzūras instrumentu ir sarežģīti

Autortiesību aizsardzību izmantot kā cenzūras instrumentu, ja it kā aizsargātais saturs ir sabiedrību interesējošs vai bīstams, ir sarežģīti, un parasti uzvar tas, kas šādu saturu izplatījis arī bez atļaujas.

Šādu viedokli intervijā biznesa portālam Nozare.lv pauda intelektuālā īpašuma tiesību speciāliste, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzēja un juristu biroja Raidla, Lejiņš&Norcous partnere Ingrīda Kariņa-Bērziņa.

Vaicāta par gadījumiem, kad žurnālisti apsūdzēti par autortiesību pārkāpumiem, jo publicējuši pašpasludinātās scientologu "baznīcas" iekšējos dokumentus, cenšoties kustību atmaskot kā bīstamu sektu, Kariņa-Bērziņa teica, ka šādos gadījumos var iestāties jebkura tiesības saprātīgā apjomā citēt un atsaukties uz jebkuru autora darbu.

"Ja scientologu organizācija ir darba autors, scientologu organizācijai ir tiesības iebilst, ja šie materiāli tiek izplatīti un izmantoti. Bet - un tas ir liels "bet" - autortiesībās ir izņēmums, ja kaut ko piemin ziņās vai citā kontekstā. Te ir runa par "fair use" jeb taisnīgu vai pienācīgu darba fragmentu vai citātu izmantošanu. To nevar ierobežot, arī ja cilvēks to ļoti nevēlas. Arī parodijas un satīra nav autortiesību pārkāpums. Var parodēt jebko, tā ir vārda brīvība," skaidroja Kariņa-Bērziņa.

Juriste pieļāva, ka autortiesību aizsardzības plīvuru varētu noņemt no darbiem, kuros autors ir paudis klajas nelikumības vai kūdījis uz likumpārkāpumiem. Tad šādus darbus varētu pārpublicēt medijos, lai atmaskotu, piemēram, teroristu plānus vai instrukcijas, kā veikt krāpniecību, vai citus noziegumus.

"Autortiesības šādos gadījumos nav piemērojama norma. Uz tādiem darbiem var attiekties valstu likumdošana par kūdīšanu uz vardarbību, arī par tā saukto naida runu. Vācijā, piemēram, nevar slavēt nacismu," sacīja ASV izglītību guvusī un Latvijā praktizējošā juriste.

Šādu viedokli Kariņa-Bērziņa pauda, vaicāta, vai Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement jeb ACTA) nevarētu izmantot, lai ieviestu cenzūru internetā.

Juriste pieļāva, ka pat programmatūras pirmkodu varētu izplatīt, lai medijos vai internetā brīdinātu sabiedrību, ka programma satur tīši vai nejauši ieviesušās bīstamas kļūdas, piemēram, datu zagšanas funkcijas.

Kariņa-Bērziņa dzimusi ASV latviešu pēckara bēgļu ģimenē. Viņa beigusi Jēla universitāti ar bakalaura grādu vēsturē, pēc tam ieguvusi "Juris Doctor" (J.D.) grādu Pensilvānijas universitātes Jurisprudences fakultātē un maģistra grādu Tafta universitātes Flečera Tieslietu un diplomātijas augstskolā.

Juriste nolikusi eksāmenu advokāta licencei praktizēt ASV Pensilvānijas un Ņūdžersijas štatos, ieguvusi zvērinātas advokātes tiesības Latvijā, kur pastāvīgi dzīvo kopš 2005.gada. No februāra sākuma viņa strādā par partneri juristu birojā Raidla, Lejiņš&Norcous ar specializāciju intelektuālā īpašuma jautājumos.

Kariņa-Bērziņa ir pasniedzēja Rīgas Juridiskajā augstskolā un Rīgas Ekonomikas augstskolā, lasa lekcijas par intelektuālā īpašuma tiesībām un biznesa tiesībām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē