Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pārstāve Baiba Melnace norādīja, ka nesen aģentūra "SKDS" prezentēja pētījuma rezultātus, kas norādīja uz ļoti zemu sabiedrības uzticēšanos Latvijas pensiju sistēmai un pensiju 2.līmenim.
"Diemžēl tādi lēmumi kā šodienas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedoklis ir arī izskaidrojums, kādēļ uzticība ir tik zema - sistēma tiek mainīta un lēmumi pieņemti, nepaskaidrojot, neargumentējot, nepildot pašu iepriekš pieņemtos likumus. Tas tiešām neveicina pārliecību par sistēmas ilgtspēju," uzsvēra asociācijas pārstāve.
Melnace piebilda, ka, lemjot samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī, tādējādi nākotnes pensionāriem tiek atņemtas iespējas pelnīt un palielināt savu pensiju vecumdienās. Viņa atgādināja, ka kopumā kopš sistēmas darbības sākuma pensiju 2.līmenis ir nopelnījis jau 156 miljonus latu. LKA izsaka nožēlu, ka tiek izteikti un atbalstīti šādi priekšlikumi, kas nav ne pamatoti, ne izsvērti.
Arī "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Harijs Švarcs atzina, ka saglabāt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts fondēto pensiju shēmā 2013.gadā 2% apmērā ir pretējs 1,1 miljonam Latvijas nodokļu maksātāju interesēm, jo pēc būtības šis priekšlikums paredz samazināt nākotnes pensijas 1,1 miljonam Latvijas strādājošo.
"Likumā ir ierakstīts, ka iemaksām pensiju 2.līmenī nākamgad ir jābūt 6%. Tas ir apsolīts gan Latvijas iedzīvotājiem, gan arī Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropas Komisijai. Turklāt SKDS aptaujas rezultāti uzrāda, ka Latvijas iedzīvotāji netic pensiju sistēmai. Tādējādi solījumu mainīšana, mazinot motivāciju maksāt nodokļus, lai saņemtu adekvātu pensiju vecumdienās, sanāk arī pretrunā ar aicinājumu maksāt nodokļus un vēlmi mazināt ēnu ekonomiku," atzina Švarcs.
Savukārt "SEB Wealth Management" Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds sacīja, ka priekšlikums nepalielināt iemaksu apjomu valsts fondēto pensiju shēmā liecina, ka, neskatoties uz apgalvojumiem par pretējo, daļa politiķu tomēr mēģina risināt īstermiņa valsts budžeta problēmas uz nākotnes pensionāru rēķina.
"Iepriekš izskanējusī informācija liecināja, ka iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā (otrajā pensiju līmenī) nākamgad tiks palielinātas līdz 4%, bet turpmāko triju gadu laikā pakāpeniski sasniegs 6% līmeni. Saeimas budžeta komisijas priekšlikums radīs problēmas Latvijas pensiju sistēmas ilgtspējai. Laikā, kad tiek runāts par nepieciešamību apkarot ēnu ekonomiku, šāds priekšlikums nekādi nemotivēs aplokšņu algu saņēmējus legalizēt savus ienākumus un maksāt nodokļus, jo 2% iemaksu likme nav pietiekama, lai ilgtermiņā veidotos adekvātas papildpensijas rezerves," teica Rozenfelds.
Jau ziņots, ka priekšlikumu noteikt iemaksu likmi valsts fondēto pensiju shēmā nākamgad 2% apmērā, bet no 2015.gada 3% apmērā iesniedza deputāts Jānis Lāčplēsis (V). Viņš skaidroja, ka šie līdzekļi paliks sociālajā budžetā un veidosies uzkrājums vai arī būs iespēja šos līdzekļus novirzīt citiem mērķiem. Balsojumā šo priekšlikumu atbalstīja opozīcijas partiju pārstāvji.
Savukārt koalīciju pārstāvošie deputāti priekšlikumu neatbalstīja, un komisijas vadītājs Jānis Reirs (V) sacīja, ka šāda iecere samazināt pensijas nākotnes pensionāriem un arī esošajiem pensionāriem nedos ieguvumu no šīs naudas, kas netiks novirzīta iemaksām otrajā pensiju līmenī.
Tomēr komisijas deputāti vēl nav nobalsojuši par šī likumprojekta virzīšanu uz Saeimas sēdi, jo nepieciešams Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas saskaņojums. Balsot par šo likumprojektu komisijas deputāti varētu nākamnedēļ.
Kā ziņots, sociālo iemaksu veicējiem, kas dzimuši pēc 1971.gada 1.jūlija, līdzdalība fondēto pensiju shēmā ir noteikta obligāta, savukārt tiem, kas dzimuši no 1951.gada 2.jūlija līdz 1971.gada 1.jūlijam, - brīvprātīga. Līdz ar to pirmie fondēto pensiju atbilstoši veiktajiem ieguldījumiem saņems cilvēki, kuri shēmai pievienojušies brīvprātīgi un pensionēsies 2013.gadā.