Aizvadītajās dienās, kad fotoradari uz laiku pārstājuši fiksēt ātruma pārkāpumus, autovadītāji kopumā nav kļuvuši pārgalvīgāki un braukšanas kultūra uz Latvijas valsts autoceļiem nav būtiski mainījusies, portālam Diena.lv atzina vairāki aptaujātie auto nozares eksperti.
Manuprāt, nebija tā, ka cilvēki kā no striķa norāvušies sāka ātri braukt. Precīzāka statistika, protams, jājautā ceļu policijai, lai varētu objektīvi spriest, kā radaru nestrādāšana ietekmējusi satiksmi, portālam Diena.lv norāda Drošas braukšnas skolas Apmācību programmu direktors Artūrs Priednieks.
Vinš arī piebilst, ka redzējis vairāk ceļu policijas patruļas, kas kontrolēja situāciju uz ceļiem. "Radars kā tāds jau nav slikta lieta, tas ir normāls kontroles elements. Radari ir visā Eiropā, vienīgi Latvijā, manuprāt, tika pieļautas stratēģiskas kļūdas to ieviešanas procesā – pirmkārt, nepareizi izvēloties to izvietojumu. Otrkārt, uzskatu, ka vispirms vajadzēja ieviest stacionāros, un tikai pēc tam pārvietojamos fotoradarus," norāda A.Priednieks.
Arī vortāla BMWpower.lv redaktors Raimonds Zandovskis kopumā vērtējot situāciju uz ceļiem pēdējās dienās, norādīja, ka autovadītāji ir kļuvuši nevis bezbailīgāki, bet drošāki. “Cilvēku ikdienas maršrutos sākusies raitāka kustība, jo autovadītājiem noņemta fotoradaru radītā psiholoģiskā spriedze. No otras puses, daudziem noteikti tagad ir sajūta, ka policija sēdēs ceļmalās ar radariem rokās un ķers pārkāpējus”, portālam Diena.lv sacīja Zandovskis. Viņš arī piebilda, ka fotoradariem uz Latvijas ceļiem ir jābūt, vienīgi tos varētu izvietot, kā citās valstīs – uz stabiem, lai neviens tik vienkārši nevarētu tos apskādēt.
Līdzīgās domās par situāciju uz ceļiem bija arī auto eksperts Uģis Vītols, kurš atzina, ka periodā, kamēr fotoradaru darbība ir apturēta, kopumā nav manītas izmaiņas autovadītāju braukšanas stilā. “Satiksme ir nomierinājusies tādā labā nozīmē. Psiholoģiski daudzi netic, ka nekādas kontroles nav. Protams, ir atsevišķi izlecēji, kas nesās, bet ir jāpaiet laikam, lai tas mainītos.”
Viņš arī uzsvēra, ka ātrums kā tāds būtu jākontrolē un ierobežojumi jāievēro, bet fotoradariem jābūt vietās, kas tiešām apdraud satiksmi un ir bīstamas. “Primāri tie jāuzstāda vietās, kur ātrumu tik tiešām jāsamazina, nevis kā tagad, kad taisnā ceļa posmā uzstādam un tos tad arī noķeram. Vajag, lai tā nebūtu tāda naudas iekasēšanas mašīna, bet lai fotoradari kalpotu prevencijai.”
Līdzīgās domās par fotoradaru turpmāko izmantošanu ir arī auto žurnālists un eksperts Pauls Timrots. Sarunā portālam Diena.lv viņš sacīja, ka fotoradariem vajadzētu fiksēt ātruma pārkāpumus, kas būtu augstāki par 20 kilometriem stundā, būtiski palielinot arī naudassodus. Savukārt, mazākos pārkāpumus vajadzētu atstāt ceļu policijas pārziņā, uzskata Timrots.
Žurnālists arī norādīja, ka šobrīd ir savākti vairāk nekā 10 000 paraksti par to, lai palielinātu slieksni, no kura fotoradari sāk fiksēt pārkāpumus. “Šobrīd tiek meklēts jurists, kurš šos parakstus varētu tālāk iesniegt izskatīšanai Saeimā un novest šo procesu līdz galam”, sacīja Timrots.
Visi Diena.lv aptaujātie eksperti bija vienisprātis, ka fotoradariem uz Latvijas ceļiem jābūt arī turpmāk, bet jāapsver sliekšņa palielināšana, no kura fotoradari sāk fiksēt pārkāpumus.
“Man kā pilsonism ir svarīgi, lai būtu nodrošināta drošība uz ceļiem, bet kas un kā to dara man nav tik būtiski. Svarīgi, lai nerodas šaubas par to, ka sistēma radīta primāri naudas iekasēšanai”, sacīja auto eksperts Uģis Vītols, piebilstot, ka sistēmai būtu jāstrādā uz huligāniskajiem braucējiem, kas brutāli pārkāpj noteikumus.
Arī policijas pārstāve Sintija Virse portālam Diena.lv atzina, ka negadījumu statistika uz ceļiem brīvdienās būtiski nav atšķīrusies no citām nedēļas nogalēm. Tiesa, policija strādājusi pastiprinātā režīmā un kopumā sastādīti 544 administratīvo pārkāpumu protokoli, galvenokārt tieši par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.
VP Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Guntars Marķitāns pirmdien speciāli sasauktā preses konferencē atzīmēja, ka šonedēļ cer panākt vienošanos ar fotoradaru turpmāko izmantošanu. Viņš arī norādīja, ka kontrolējot pārgalvīgos braucējus bez fotoradariem, tiek patērēts ne vien policistu laiks, bet tiek kavēti arī paši autovadītāji, jo protokola noformēšanai nepieciešams ilgāks laiks.
Šīs nedēļas sākumā fotoradariem būtu jāatsāk darboties saskaņā ar pagaidu vienošanos, taču tā vēl jānoslēdz.
Iekšlietu ministrija divu mēnešu laikā vērtēs iespēju atpirkt no Vācijas ražotāja ne vairāk kā 57 radarus, kas patlaban jau darbojas uz Latvijas ceļiem.