Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Elektrovilcienā cauri Latvijai

Latvijas sabiedrība pret lieliem projektiem, jo īpaši infrastruktūras vai būvniecības, izturas vienlaikus ar sakāpinātu interesi un skepsi. Par plānoto vilcienu elektrifikācijas projektu intervijā Mārim Zanderam stāsta VAS _Latvijas dzelzceļš _valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.Fragments no intervijas: Ja runājam par lielo elektrifikācijas projektu, publiskajā telpā galvenā intriga līdz šim bijusi par to, kuru virzienu tad elektrificēs un kuru ne, kurš uzvarēs - Rīga vai Ventspils.
Es tomēr sāktu ar projekta finansiālo pusi. Šobrīd Eiropas Savienības (ES) fondos ir iezīmēti apmēram 347 miljoni eiro elektrifikācijas projektam, kas varētu tikt realizēts Latvijā. Apmēram pirms trim gadiem parādījās pirmie plānojumi un pirmie pieņēmumi, ka, ja elektrifikācija "segtu" visu mūsu dzelzceļa sistēmu, tad runa būtu par 1,5 miljardu eiro lielām izmaksām. Citi eksperti teica, ka čehu kompānijas minētais "cipars" ir pārāk liels. Ja noliek blakus 347 miljonus un 1,5 miljardus un sanāk, ka apmēram miljards ir jāiegulda mums, tad skaidrs, ka Latvijas dzelzceļam tādas naudas nav. Un, visticamākais, tāda neatrastos arī Latvijas valstij.

Mēs esam izstrādājuši savu kompleksu risinājumu piedāvājumu, ar kuru esam iepazīstinājuši Tranzītbiznesa asociāciju un liksim priekšā arī Ostu padomei un galu galā Ministru kabinetam. Šis piedāvājums paredz, ka laika posmā līdz 2025.gadam soli pa solim tiek elektrificēts Rīgas un Ventspils virziens un pēc tam atkarībā no pieejamā finansējuma arī Liepājas virziens.

Tātad jautājums ir, kura būs osta pirmajā posmā līdz 2020.gadam. Auditorkompānija Ernst&Young Baltic ir veikusi izpēti, lietojot dažādus kritērijus, un viens no būtiskākajiem kritērijiem, lai mēs vispār šos ES fondus varētu izmantot, ir izmešu daudzuma samazinājums. Tas ir konkrēts "cipars", un no tā sasniegšanas viedokļa Liepājas osta šajā pirmajā posmā vienkārši neiekļaujas, jo tur ir gan salīdzinoši pārāk mazs kravu apjoms, gan salīdzinoši pārāk neliels attālums, lai nepieciešamā efektivitāte parādītos. Ja mēs skatāmies tieši no Latvijas dzelzceļa interešu viedokļa, tad mums šī interese izpaustos tā, ka pa šādu elektrificētu līniju varētu, tā teikt, pavilkt smagākus vagonus, vairāk kravu, nekā to var "dīzelis" (turklāt lētāk!), tātad būtu lielāka efektivitāte. Savukārt pārējie projekta aspekti ir jāskatās jau no valsts interešu viedokļa. Respektīvi, jā, es varu pateikt, kādu es redzu vēl papildu pievienoto vērtību, ko šis projekts nestu, bet tie ir lēmumi, par kuriem nevar lemt nedz Latvijas dzelzceļš, nedz pat Satiksmes ministrija, šādiem lēmumiem ir jābūt valdības līmenī.

Tātad kas šie būtu par aspektiem? Piemēram, izmešu samazinājums ir vides jautājums, kas tieši dzelzceļa efektivitāti neietekmē. Cits aspekts ir tas, ka šādi lieli infrastruktūras projekti nāk par labu IKP. Atbilstoši mūsu aprēķiniem apmēram 38% no projekta īstenošanas summas paliktu Latvijā. Tas ir pietiekami daudz, ja patur prātā, ka ir lietas, kas objektīvi tiks iepirktas no ārzemēm, jo Latvijā tās neražo. Abu posmu - uz Rīgu un Ventspili - gadījumā mēs runājam par 900 miljoniem eiro, no kuriem 38%, piekritīsiet, nav maz. Vēl viens aspekts ir tas, ka liels darba apjoms notiktu tieši Latgalē, kuras gadījumā daudz tiek runāts par bezdarbu, tātad projekts dotu pietiekami spēcīgu ekonomisko impulsu šim reģionam. Atkārtošu, ka šie aspekti ir valdības kompetencē, savukārt mūsu uzdevums bija iezīmēt projekta ietekmi uz vietējo ekonomiku, un to mēs esam izdarījuši.

Tātad jūs piedāvājat elektrificēt abus virzienus - gan uz Ventspili, gan Rīgu?

Ventspils virzienu mēs sākam pirmo - ar mērķi pabeigt līdz 2023.gadam, savukārt Rīgas virzienu sākam 2020.gadā - ar mērķi pabeigt 2025.gadā. Šādai secībai ir sava loģika, piemēram, izmaksu ietaupījumi. Atgādināšu, ka 2018.gadā teorētiski vajadzētu sākties darbiem Rail Baltica projekta sadaļā, kas attiecas uz Rīgas Centrālo staciju un savienojumu ar lidostu Rīga. Ir tādas dārgas izmaksu pozīcijas kā, piemēram, jaudas stacijas. Es neredzu nekādu loģiku, ka galu galā mēs iegūtu paralēli funkcionējošas jaudas stacijas, no kurām vienas piederētu Rail Baltica, otras - Latvijas dzelzceļam. Tas, ka projekti lielā mērā tiek īstenoti par Eiropas naudu, nenozīmē, ka ir jāpārmaksā. Vēl viens apsvērums, kāpēc Rīgas virziens būtu īstenojams kā otrais, ir pasažieru elektrovilcienu tīklojums. Es nejaukšu jums galvu ar specifiskām lietām, bet, ja mēs sāktu ar Rīgu, tad tas nozīmētu, ka mums pasažieru vilcieniem būtu jāveido un jānodrošina divas paralēlās sistēmas, kas savukārt sadārdzinātu braukšanu.

Un kad par projektu jābūt lēmumam Ministru kabinetā?

25. oktobrī (iesmejas). Jā, tas ir ļoti drīz, bet mēs, pieaicinot vēl arī papildu konsultantus un savus ierosinājumus pārbaudot, kā saka, ar svaigu aci vēlreiz un vēlreiz, dažādus risinājumu variantus esam gatavi nolikt valdībai uz galda.

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 12.oktobra, numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē