Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā 0 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Finanšu ministrs domā, ka Latvija kopumā būs ieguvēja sarunās par ES daudzgadu budžetu

Latvija kopumā būs ieguvēja no Eiropas Savienības (ES) Padomes sarunām par daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam, žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Pēc viņa domām, rezultāts sarunām par finansējumu kohēzijas projektiem un nosacījumiem Latvijas lauksaimniekiem varētu būt tuvu tam, ko mūsu valsts gaida. Jautājumā par tiešmaksājumu apjomu nav gaidāma "liela amplitūda vienā vai otrā virzienā", varbūt būs mazas pozīcijas izmaiņas attiecībā uz finansējumu kohēzijas projektiem, lēsa ministrs.

"Neviena valsts nedabūs to, ko gaida, tas ir pilnīgi skaidrs," teica Vilks. Latvija kopumā būs ieguvēja, ja vērtē no starta pozīcijām, prognozēja ministrs, vienlaikus piebilstot: ja runā par godīguma principu, tad ir pilnīgi skaidrs, ka tas netiks ievērots.

"Mums ļoti traucē, ka Eiropā sākās krīze, citādi situācija būtu krietni labāka un vienkāršāka," teica Vilks.

Ministrs pauda viedokli, ka Latvijas un mūsu kaimiņvalstu izredzes sarunās uzlabo tas, kā Baltijas valstis pārvarējušas krīzi. "Citas valstis skatās ar respektu, kā esam krīzi pārvarējuši. Ja nebūtu tik labu izejas datu un izaugsmes, tad saskartos ar krietni citādiem nosacījumiem," teica Vilks.

Kā ziņots, šodien Briselē sākas ES Padomes divu dienu ārkārtas samits, kurā bloka līderi mēģinās rast vienošanos par daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam.

Latvijas mērķis ir nākamajā finanšu perspektīvā saglabāt kohēzijas politikas finansējumu vismaz esošajā līmenī - 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) jeb 2,9% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat Latvija, Lietuva un Igaunija publiski ir vienotas prasībā panākt taisnīgāku risinājumu lauksaimniecības tiešmaksājumu jomā. Patlaban tiešmaksājumu līmenis Baltijas valstu lauksaimniekiem ir viszemākais, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, tādēļ nepieciešams panākt, lai maksājumi būtu līdzvērtīgāki un nodrošinātu godīgas konkurences apstākļus vienotajā tirgū. Latvijas pozīcija ir panākt, ka tiešmaksājumu apjoms mūsu valsts lauksaimniekiem jāpalielina vismaz līdz Rumānijas līmenim jeb jāsasniedz aptuveni 80% no vidējā līmeņa ES.

Sagaidāms, ka sarunas Briselē ceturtdienas un piektdienas samitā koncentrēsies uz ES daudzgadu budžeta izdevumu griestu samazināšanos līdz aptuveni 900 miljardiem eiro (632,5 miljardiem latu).

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē