Pēc viņas teiktā, tas nozīmē, ka valdībai jāpievērš pastiprināta uzmanība Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa būvei un pēc iespējas drīzāk jācenšas samazināt atkarību no Gazprom.
Kā prezidente atzinusi pēc iepazīšanās ar Gazprom atsūtītajiem materiāliem, patiesībā reālas sarunas par pārmērīgi augsto gāzes cenu samazināšanu Lietuvai nenotiek - šajos materiālos nav atrodami nedz racionāli piedāvājumi, nedz paredzēto sarunu vadlīnijas, bet "vienīgi neizpildāmas prasības Lietuvas valdībai, kas faktiski pat pārsniedz tās kompetences robežas". "Lai norisinātos sarunas, ir vajadzīgas divas puses, kas vēlas sarunāties," viņa piebildusi.
Vienlaikus Grībauskaite atzinusi, ka par detaļām nevar runāt, jo šie materiāli ir slepeni.
Komentējot situāciju ap Krievijas sankcijām pret Lietuvas autopārvadātājiem, prezidente paudusi viedokli, ka tās nav saistītas ar gāzes sarunām, "jo to [sarunu] vispār nav".
Lietuva, kas Krievijas dabasgāzi pērk par vienu no augstākajām cenām Eiropā, vēlas cenas samazināšanu par piekto daļu, lēšot, ka tas ļautu ietaupīt aptuveni 330 miljonus dolāru (175 miljonus latu) gadā. Pašlaik Lietuva par Krievijas dabasgāzi maksā aptuveni 500 dolārus par 1000 kubikmetriem.
Jau ziņots, ka Viļņā 6.septembrī uz dažām stundām bija ieradies koncerna Gazprom valdes priekšsēdētājs Aleksejs Millers. Pēc tikšanās ar Lietuvas premjerministru Aļģirdu Butkeviču viņš izteicās, ka Gazprom esot noskaņots samazināt gāzes cenas Lietuvai, bet piebilda, ka sarunas vēl nav beigušās. Millers arī neteica, par cik cenas varētu tikt pazeminātas, vien norādīja, ka tām jābūt "abpusēji izdevīgām".
Grībauskaite pēc Millera vizītes pauda viedokli, ka Krievijas gāzes koncernam jau sen bija jāsamazina cenas, bet šobrīd Gazprom acīmredzot ir nobažījies par iespēju zaudēt starptautiskās šķīrējtiesas prāvā pret Lietuvu.
Savukārt bijušais premjers Andrjus Kubiļus aicināja tagadējo sociāldemokrātu premjera Aļģirda Butkeviča valdību "atbrīvoties no dzimtcilvēka mentalitātes" attiecībās ar Gazprom.
Tikmēr bijušais enerģētikas ministra vietnieks Roms Šveds uzskata, ka valdības vēlme panākt zemākas cenas ir saprotama, taču šajā gadījumā svarīgāks ir jautājums, kas Lietuvai par to būs jāupurē, un domājams, ka Krievijas koncernam "cenu jautājums ir pēdējā vietā". Daudz svarīgāki tai ir "citi stratēģiski un ģeopolitiski jautājumi", tostarp prasība, ko pērn Stokholmas šķīrējtiesai iesniedza iepriekšējā valdība - kompensēt Lietuvas patērētājiem aptuveni pusotru miljardu eiro (vairāk nekā miljardu latu) par Gazprom tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Koncernu interesē arī izdevīgi tarifi un ilgtermiņa garantijas gāzes tranzītam caur Lietuvu uz Kaļiņingradu, kā arī jautājums par cauruļvadu piederību, kas nav izsmelts arī pēc gāzes kompānijas Lietuvos dujos sadalīšanas saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) prasībām, kas vērstas uz konkurences veicināšanu. Šīs sadalīšanas rezultātā cauruļvadu pārvalde nodota uzņēmuma Amber Grid pārziņā, un Krievijas koncernam kā monopolistam tas nepatīk. Līdz pat šim laikam uzņēmumam ir trīs agrākie akcionāri - Lietuvas valsts, Gazprom un Vācijas kompānija E.ON Ruhrgas. Lai pildītu ES prasības, krieviem un vāciešiem no Amber Grid būtu jāaiziet.
Kā domā Šveds, jautājums par šķīrējtiesu un Lietuvos dujos sadalīšanu koncernam Gazprom ir ļoti būtisks, jo abos gadījumos runa ir par iespējamiem precedentiem - ja Lietuva uzvarētu, tās paraugam varētu sekot arī citas valstis.