Tā viņa pamatoja savu lēmumu šodien kopā ar kolēģiem no ZZS un partiju apvienības "Saskaņas centrs" (SC) aiziet projām un izjaukt kvorumu sēdei, kurā tika lemts par Latvijas pozīciju attiecībā uz starpvaldību līgumu.
Kā ziņots, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē opozīcija šodien uz brīdi aizkavēja nacionālās pozīcijas "Par starptautisku līgumu par pastiprinātu ekonomisko savienību", kurā skaidrota Latvijas nostāja sarunām par jaunā ES starpvaldību līguma izstrādi, pieņemšanu, aģentūrai LETA sacīja komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Grigule skaidroja, ka deputātiem neesot bijusi iespēja iepriekš iepazīties ar sēdē izskatāmajiem dokumentiem to slepenības dēļ. ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis par lietvedību atbildīgās personas klātbūtnē esot iepazinies ar šiem materiāliem un parakstījies par informācijas neizpaušanu, tāpēc nav varējis par to saturu pavēstīt partijas biedriem. ZZS pārstāve pieļauj iespēju pirmdien frakcijā spriest, kādā veidā panākt slepenības atcelšanu.
Deputāte esot dzirdējusi "runas", ka līgums paredzēs finansiālas sankcijas valstīm, kuru valsts budžeta deficīts pārsniegs 3% no iekšzemes kopprodukta. Nav garantijas, ka Latviju pēc gada vai diviem neskars jauna krīze, un budžeta deficīts var nedaudz pārsniegt šo atzīmi - tādā gadījumā "mums nepelnīti nāksies maksāt soda naudu" - savu satraukumu pauž ZZS pārstāve.
Ja pēc starptautisko aizdevēju aizbraukšanas varējām "dzert šampanieti", tad ES starpvaldību līgums mūs skars visu laiku, tāpēc nav normāla situācija, ka tas nav pieejams nedz deputātiem, nedz sabiedrībai. Vaicāta, vai iemesls slepenībai nevarētu būt vēlme aizsargāt citu valstu pozīciju slepenību, Grigule norādīja, ka starpvaldību līguma projekts nevarot saturēt citu valstu pozīcijas.
Deputāti neapmierina, ka ar vajadzīgajiem dokumentiem nevar apspriesties nedz frakcijas kolēģu starpā, nedz ar kādu juristu vai sabiedrības pārstāvjiem.
LETA jau ziņoja, ka opozīcijas deputāti pirms balsojuma par Latvijas pozīciju pameta komisijas sēdi un bija nepieciešams divas reizes izsludināt īsus pārtraukumus, lai komisija sagaidītu vienu valdošās koalīcijas pārstāvi, kurš nodrošināja kvorumu balsojuma laikā, norādīja Kalniņa-Lukaševica.
SC un ZZS pārstāvji esot vēlējušies, lai šis jautājums tiek skatīts Saeimas sēdē, bet tam par šķērsli ir dažas procedūras problēmas. Latvijas viedoklim bija jātiek formulētam līdz 18.janvārim, kad paredzēta ES Ārlietu ministru sanāksme, pie tam minētajā dokumentā ir aprakstīta arī citu valstu nostāja, līdz ar to tam ir ierobežotas pieejamības statuss. Tas nozīmē, ka Saeimas sēdē ar to visi iepazīties nevarētu, bet parlamenta lēmuma vajadzībām būtu jāveido deklaratīvāks paziņojums, skaidroja deputāte.
Kalniņa-Lukaševica opozīcijas pausto viedokli uztver kā demokrātiskai un normālai praksei ļoti atbilstošu. Viņa skaidroja, ka jau iepriekš SC un ZZS pārstāvji publiski ir pauduši iebildumus pret Latvijas pievienošanos starpvaldību līgumam. Šie iebildumi ir saistīti ar Saeimā pirmajā lasījumā apstiprināto Fiskālās disciplīnas likumu - arī pret to SC ir negatīvi noskaņota. ZZS gan atbalstot šī likuma pieņemšanu, piebilda deputāte.
Viņa skaidroja, ka Latvijas Fiskālās disciplīnas likums būšot vēl prasīgāks attiecībā uz taupīguma ievērošanu nekā pašreizējais ES starpvaldību līguma projekts.
Līdz janvāra beigām plānota jaunā ES līguma izstrādāšana, kas paredzētu, ka ES dalībvalstis tikai izņēmuma gadījumos nacionālos budžetus veidos ar deficītu. Tāpat līgumā paredzēta fiskālās disciplīnas normu iekļaušana nacionālajā likumdošanā, kā arī īpaša eirozonas pārvaldības mehānisma veidošana, Saeimas deputātiem šodien skaidroja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Ministrs pauda nostāju, ka patlaban tiek veidots pietiekami elastīgs mehānisms un darba kārtībā nav ne Māstrihtas kritēriju apstiprināšana, ne prasība nacionālos budžetus to veidošanas laikā saskaņot ar Eiropas Komisiju (EK). Tāpat, saņemot dalībvalstu iebildumus, svītrota prasība dalībvalstu konstitūcijas papildināt ar fiskālās disciplīnas normām. Rinkēvičs pieļāva, ka politiska vienošanās par līguma tekstu varētu tikt panākta 30.janvāra Eiropadomē.
"Eiropas Savienībā notiek aktīvs darbs, izstrādājot līgumu par stingrāku fiskālo disciplīnu un eirozonas pārvaldības mehānismu. Lai arī jaunais līgums uz mums tiešā veidā attieksies tikai pēc eiro ieviešanas, tomēr valdības uzdevums ir jau tagad, tā tapšanas stadijā, panākt Latvijai svarīgu nosacījumu iekļaušanu līguma tekstā," norādīja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja.
Tieši šajās dienās notiek aktīvs darbs pie līguma teksta izstrādes, un Latvija atkārtoti uzsvērs, ka neatbalsta Māstrihtas kritēriju izmaiņas un iestrādātajam mehānismam jābūt pietiekami elastīgam jautājumu risināšanā - lai aizsāktās EK pārkāpumu procedūras būtu samērīgas un atbilstu izdarītā pārkāpuma smagumam. Tāpat Latvijai svarīgi, lai nenotiktu administratīvo un birokrātisko normu dublēšanās, - ir jāveido vienota informācijas un pārskatu sniegšanas procedūra.
Izskatot Latvijas nacionālās pozīcijas projektu, tika apspriesta arī iespēja šī starptautiskā līguma projektu skatīt Saeimas sēdē un detalizētāk iepazīties ar Ministru kabineta komentāriem par katru topošā līguma pantu, norādīja Saeimas Preses dienestā.
