Kā atzina literāte, pēc referenduma sajūtas esot sāpīgas. "Vakar tas bija emocionālais pacēlums," sacīja N.Ikstena, norādot, ka bijis ļoti žēl redzēt vecāka gadagājuma pilsoņus, kas "ar kūjiņām" gājuši balsot par jautājumu, kas principā nav apspriežams.
"Raugoties no vienas puses, es tiešām brīnos, bet, no otras puses, esmu iepriecināta par to pacietības mēru, ar kādu latvieši savā nacionālajā valstī ir spējīgi panest situāciju, ka viņiem jāiet un jābalso par savu valodu," pauda rakstniece. Viņa atzina, ka notikušais rada aizvainojumu, ar kuru tomēr turpmāk nevajadzētu dzīvot. Taču vismaz ir gandarījums, ka "tik sāpīgā un nopietnā jautājumā" iedzīvotāji var paust savu viedokli, atzina rakstniece.
"Mūsu cilvēki ir tie, pateicoties kuriem valsts tika "izvilkta" cauri krīzei", nesenajiem notikumiem un izturēja arī referendumu, pavēstīja rakstniece. "Tā ir spēcīga zīme politiķiem," uzsvēra N.Ikstena, piebilstot, Latvijai nepieciešama sava stratēģija krīzes pārvarēšanai.
N.Ikstena arī pauda savu sašutumu par drošības dienestu darbu, kas "nevarēja izsekot līdzi šai afērai".Viņa uzsvēra, ka literāti jau iepriekš ir pauduši sašutumu, ka latviešu valodas un literatūras spēcināšanai un attīstībai netiek veltīts pietiekami daudz līdzekļu.
Viņa pauda nožēlu, ka iedzīvotāji bija spiesti apmaksāt dārgo balsošanu jautājumā, par kuru nedrīkstēja būt nekādu šaubu.
Latgale