Jāceļ ieguldītāju aktivitāte Eiropā

Tik liela mēroga ieguldījumu aktivitātes sarukums nenovēršami ietekmē ekonomikas ilgtermiņa attīstību. Tāpēc ir nepieciešama apņēmīga rīcība, kas ievirzītu attīstību pareizajā gultnē un panāktu, ka ES neatpaliek no citām pasaules vadošajām valstīm.Pēdējo sešu gadu laikā ieguldījumu klimats ir ievērojami attīstījies. Šodien vairs nav aktuāls jautājums par liela mēroga likviditātes nodrošināšanas pasākumiem. Finanšu tirgi ir likvīdi, daudziem uzņēmumiem atkal ir ievērojami naudas līdzekļi, un institucionālie ieguldītāji tiecas pēc peļņas. Iemesls, kāpēc viņi neiegulda, ir saistīts ar makroekonomisko nenoteiktību, kas rada nepietiekamu pieprasījumu, kā arī ar ilgstošu iekšējā tirgus sadrumstalotību un dažādiem normatīviem ierobežojumiem. Tajā pašā laikā valstu budžeti pēdējos gados veikto ārkārtas glābšanas darbu rezultātā ir ievērojami sarukuši un izsmelti.Īsumā, mēs saskaramies ar situāciju, kad publiskajam sektoram nav nepieciešamās kredītspējas, bet privātais sektors nav gatavs uzņemties risku. Tāpēc nekavējoties jāuzlabo riska uzņemšanās spējas, iedrošinot projektu virzītājus ieguldīt kritiskajā infrastruktūrā un pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Tas jāveic vienlaikus ar normatīvām un strukturālām reformām.Virziena maiņa ES līdzekļu izmantošanā - no piešķīrumiem uz finanšu instrumentiemEiropas Stratēģisko investīciju fonds ir radīts tieši ar šādu mērķi. Kā tas darbosies? Eiropas Savienības budžeta garantijām 16 miljardu eiro apjomā un Eiropas Investīciju bankas (EIB) nodrošinātajam kapitālam piecu miljardu eiro apjomā salīdzinoši īsā laika periodā būtu jāpiesaista ieguldījumi 315 miljardu eiro vērtībā. Eiropas Komisijas priekšlikums šim mehānismam, kuru mediji bieži dēvē par "Junkera plānu", šobrīd tiek izskatīts ES galvaspilsētās. Fonds vēl jāapstiprina ES Padomē un Eiropas Parlamentā, un tam vajadzētu sākt darboties 2015.gada otrajā pusē. Eiropas Investīciju bankai, kas ir ES publiskā banka, papildus savām pastāvīgajām finansēšanas darbībām būtu arī jāuzņemas vadošā loma šī plāna īstenošanā.Līdzekļu piesaistīšana nav nekāds burvju triks. Mēs ar to nepārtraukti strādājam. Pašreizējie normatīvie akti ļauj ar katru eiro EIB kapitāla atbalstīt sešu eiro EIB aizdevumu. Tā kā banka finansē vidēji vienu trešdaļu no ikviena ieguldījumu projekta, tad divas trešdaļas jāiegūst citā veidā. Ierastais katalītiskā efekta koeficients līdzekļu piesaistē ir 18. Plānotā līdzekļu piesaiste ar Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda (ESIF) palīdzību tiek aprēķināta nedaudz savādāk, jo no šī fonda finansētie projekti ir riskantāki nekā EIB ierastie darījumi, tomēr princips joprojām ir tāds pats. Lielākā virziena maiņa, ko piedāvā ESIF, ir saistīta ar būtisku pārorientēšanos no piešķīrumiem uz finanšu instrumentiem, kas spēj daudzkārt palielināt ieguvumus. Eiropas Investīciju banka jau ir uzkrājusi pieredzi šāda veida publisko fondu izmantošanā, lai piesaistītu privātos ieguldījumus.Tomēr Eiropā paustas arī bažas, vai ir iespējams pietiekams daudzums rentablu projektu šādu pasākumu īstenošanai. Teiksim tā, projekti ir. Dalībvalstis rekordīsā laikā ir izraudzījušās gandrīz 2000 iespējamo projektu, kuru kopējās ieguldījumu izmaksas sasniedz 1,3 triljonus eiro, no kuriem 500 miljardi eiro ieguldāmi nākamajos trīs gados. Eiropas Investīciju bankas inženieri un ekonomisti pārskatīs šos projektus, lai noskaidrotu, kādas ir iespējas finansēt vismaz dažus no tiem.Jau trešo reizi EIB kritiskā brīdī nebaidās no izaicinājuma un ir gatava rīkoties. Pirmās divas bija saistītas ar ievērojamu aizdevumu apjoma pieaugumu 2009.gadā un vēlreiz 2013.gadā pēc bankas kapitāla palielināšanas. Šoreiz banka plāno pielāgot tās produktu klāstu riskantāka profila darbībām un ievērojami uzlabot galveno papildu piedāvājumu - konsultāciju pakalpojumus. Ir daudzkārt secināts, ka būtiskākais šķērslis ieguldījumu veikšanā ir nepietiekamās iespējas izplānot un strukturēt projekta finansējumu.Eiropas Stratēģisko investīciju fonds nav ne brīnumlīdzeklis, ne burvju nūjiņa. Tas ir godīgs, rūpīgi izstrādāts plāns, kura mērķis ir rast atspēriena punktu ieguldījumiem, izmantojot ES rīcībā esošos līdzekļus.Pāreja uz resursu ziņā efektīvāku un viedāku ekonomiku nebūs iespējama bez liela apjoma ilgtermiņa ieguldījumiem un strukturālām reformām. Ilgtermiņa skatījumam jāgūst virsroka un jāizkonkurē īstermiņa risinājumi, kas bija cēlonis pašreizējai finanšu krīzei. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ir jauns instruments, kas palīdzēs ieguldījumiem atgriezties uz attīstības ceļa. sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā