Savulaik mūs Saktā apmeklēja pat ASV pirmā lēdija Hilarija Klintone un bija sajūsmā par mūsu floristu veikumu. Bet tā ir tikai "mūsu dzīves virspuse". Kas īstenībā ir noticis ar Saktas ziedu tirdziņu pa šiem 35 pastāvēšanas gadiem, varētu pat kriminālromānu uzrakstīt, bet lai tas paliek vēsturei. Taču netaisnība joprojām turpinās.
Gadu atpakaļ Rīgas dome uzbūvēja jaunus ziedu paviljonus. Varētu teikt, pat skaistākos Eiropā, jo tādus jūs neredzēsiet ne Berlīnē, ne Parīzē, ne Romā. Par to viņiem liels paldies! Bet savu savtīgo nolūku vadīti, 24 tirdzniecības vietu skaita ziņā, palielina uz 30 vietām. Ja agrāk Rīgas nami, kas apsaimnieko Saktu ieņēma mēnesī nomas maksu 4000 latus, tad tagad no jaunajiem paviljoniem 8700 latus. Tirdzniecības vietu skaita palielināšana mūsu ienākumus samazina tieši par 30% un piecas tirdzniecības vietas jau ir bankrotējušas, tāds ir rezultāts. Kā to saprast? Mums tagad ar ienākumiem jādalās 30 daļās, iepriekšējo 24 vietā, jo šajā pilsētas sektorā ir tik pircēju, cik viņu ir un vairāk nevar būt. Bet vai kāds maz to ņēma vērā, būvējot paviljonus?
Primārais bija savtīgās intereses vairāk nopelnīt no nomas maksas. Kaut ko darot, ir jādomā arī par sekām.
Šodien "kroni" visam uzliek Valsts kanceleja ar savu autostāvvietu, nobloķējot mūsu klientu piebraukšanu Saktai. Kur ir "atslēga" problēmas risināšanai? Pārceliet Valsts kancelejas darbinieku autostāvvietu par 30-40 metriem uz Merķeļa ielas pusi un visas problēmas tiks atrisinātas! Vai to tik grūti saprast un izdarīt? Te nekāds liels intelekts vai darba pieredze arī nav vajadzīga, viss ir izdarāms!
Vai, ar savu līdžinējo attieksmi, es gan teiktu - "autoritāro" attieksmi, Valsts kancelejas darbinieki ir analizējuši kādu ļaunumu ir nodarījuši sakteniekiem?
Saktenieku darba rezultātus iespaido daudz faktoru, tajā skaitā vides faktors, vai to tik grūti saprast? Šodien mūsu klients ziedus pērk "ar acīm". Piebrauc, ierauga, nopērk un aizbrauc. Ja tā nevar, atrod citu ceļu kā iepirkties. Apskataties, kas notiek ar vairumtirdzniecības bāzēm. Tur cilvēki rindā stāv pēc puķes, jo ir kur piebraukt! Mūsu puķu pircēji ir palikuši vairs tikai kājām gājēji. Kāpēc mēs tādas vienkāršas lietas ignorējam?
Kādas šodien ir matemātiskās attiecības cilvēku skaita ziņā? 30 cilvēku – Valsts kancelejas darbinieki auto stāvvietā; 100 000 rīdzinieku – mūsu klienti. Vai tiešām tiek ignorētas rīdzinieku vajadzības, Valsts kancelejas darbinieku savu savtīgo nodomu īstenošanai? Neticami, bet laikam fakts? Varbūt Valsts kancelejas darbā iefiltrējušies cilvēki, kuriem nerūp pilsētas iedzīvotāju intereses?
Ekonomiste Raita Karnīte gan saka: "Valsts ir domāta priekš iedzīvotājiem, nevis otrādi!". Vai Valsts kancelejas darbinieki kādreiz arī aizdomājas, ka alga, kura nonāk viņu kabatās, ir daļa no saktenieku nopelnītā un nomaksātā nodokļa?
Vai maz ir pieredze un prasme Valsts kancelejas darbiniekiem pieņemt lēmumu, kas atrisinātu mūsu problēmas? Jo bez "autokrātiskās" metodes vēl pastāv gan "konsultatīvā" metode, gan "grupas" metode u.c. Vai loģiska lēmuma pieņemšanai ir pietiekama informācija? Mēs saktenieki nežēlojamies, jo žēlošanās esot nevarības izpausme. Mēs saucam pēc palīdzības, jo esam bankrota priekšā!
Man kādreiz Vācijā lielfirmas Adidas īpašniece Brigita Dešlere teica: "Dzīvē jau strupceļa nav, tas ir tikai mūsu galvās", un viņai būs taisnība! Ja mēs tik vienkāršas lietas, kā autostāvvietas neprotam atrisināt, tad ir jādomā par Adidas saimnieces teikto.