LPS uzskata, ka patlaban pastāv nevienmērīga IIN sadale starp valsti un pašvaldībām, pašvaldībām saņemot 80%. LPS uzstāj, ka pašvaldību budžetā ir jāienāk 85% no IIN.
"Neviens nenoliedz, ka valsts pusē ir pietiekami daudz problēmu, bet izskatās tā, ka risinām tikai valsts problēmas," ministriem teica Jaunsleinis, piebilstot, ka sarunās ar Finanšu ministriju to vien dzirdējis, ka pašvaldībām tās vai citas izmaksas jāfinansē no sava budžeta.
Viņš aicināja tomēr domāt par valsti kopumā, neignorējot arī pašvaldības, un valdību izšķirties jautājumā par IIN. "Vai mēs uz pašvaldību pleciem pārliekam visus jautājumus, vai tomēr mēs skatāmies uz pašvaldību un valsts daļu kopumā," pauda LPS vadītājs.
Viņš arī secināja, ka LPS un Ministru kabineta domstarpību un vienošanās protokolā ir tik daudz jautājumu, par kuriem nav panākta vienošanās, kā tas bija krīzes laikā.
Savu nozari aizstāvēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), aicinot valdību apsvērt iespēju arī pašvaldību budžeta apmērus plānot vairākus gadus uz priekšu, kā tas notiek ar valdības budžetu, piemēram, plānojot trīsgadu budžetu.
"Tādā veidā mēs, turpinot sarunas, varētu nonākt pie kāda precīza risinājuma. Aicinu šodien nenofiksēt ne 80%, ne 85%, bet vienkārši turpināt sarunas," teica ministrs.
Arī Jaunsleinis uzsvēra, ka ir nepieciešams vidēja termiņa budžets un LPS būti priecīga, ja tāds tiktu izskatīts.
Jau ziņots, ka 20.septembrī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Finanšu ministrijas pārstāvju sanāksmē nav panākta vienošanās par nākamā gada valsts budžeta jautājumiem.
LPS uzskata, ka ekonomikas izaugsmes posmā ir jānodrošina līdzsvarots nodokļu ieņēmumu pieauguma sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu. Krīzes gados, ievērojami sarūkot pašvaldību budžetam, būtiski samazinājās arī pašvaldību finanšu iespējas nodrošināt to infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kas šobrīd prasa rast steidzamus risinājumus.