Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Jaunsleinis: Pasakiet, kurās teritorijās cilvēki nedzīvos, un graujiet nost mājas

Laikā, kad Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis vienojās ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) par papildu finansējumu, ko Satiksmes ministrija varētu paredzēt tranzītielu sakārtošanai pilsētās - arī Krāslavā -, tās domes priekšsēdis Gunārs Upenieks (ZZS) jau sūtīja uz Rīgu iesniegumu par izstāšanos no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS).

Tā G. Upenieks vēlējies pievērst uzmanību valsts centieniem attīstīt lielos centrus, novārtā atstājot lauku teritorijas, lai gan administratīvi teritoriālās reformas mērķis bija nodrošināt līdzsvarotu valsts attīstību. LPS kongresa priekšvakarā par to sākuši runāt vairāki novadi.

Krāslavas novads bija pirmais un, iespējams, paliks vienīgais, kas uz to reaģēja tik asi. Ilūkstes novada domes priekšsēdis Stefans Rāzna (ZZS) ar līdzīga lēmuma pieņemšanu nesteigsies, taču kolēģi atbalsta, jo lielo pilsētu ietekme jūtami palielinās un atšķirības starp teritorijām kļūst lielākas. «Visa nauda tiek virzīta uz lielajiem centriem, bet cilvēki grib dzīvot arī tālākajos novados un saņemt to pašu,» Dienai teica S. Rāzna. A. Jaunsleinis drīzumā tiksies ar Krāslavas novada deputātiem, lai gan domes lēmums varētu būt saistīts arī ar pašvaldības grūtībām nomaksāt LPS biedru naudu. Tā ir 0,13% no katras pašvaldības budžeta ieņēmumiem.

Pie varas - citi

Piektdien Preiļos paredzētais LPS kongress ir pēdējais pirms 2013. gadā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, kas var izraisīt lielu politiķu interesi par šo pasākumu. Ja vien partiju līderi, ministri un deputāti pēc savām runām neatstās kongresu, kā tas parasti notiek, tā delegāti varētu palīdzēt viņiem labāk saprast patieso situāciju novados. Daudzu gadu laikā tas arī varētu būt pirmais kongress, kad izteikts pašvaldību vadītāju vairākums domēs ir no politiskajiem spēkiem, kas nav valdošajā koalīcijā, vai ir savu darbību beiguši - kā Tautas partija un LPP/LC. Pašvaldībās plaši pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība Saeimā ir opozīcijā. Vienotībai ir salīdzinoši neliela ietekme vietējā varā, kas koalīcijas partneriem no Visu Latvijai!-TB/LNNK ir vēl mazāka, bet Valda Zatlera vadītā Reformu partija mantojumā ir saņēmusi vienu pašvaldības vadītāju.

A. Jaunsleinis kongresā aicinās pievērst uzmanību demogrāfijai un pašvaldību iespējām atbalstīt uzņēmējdarbību savā teritorijā. Ja valsts īstenos Nacionālā attīstības plāna mērķi un panāks ekonomikas izrāvienu, tad tai tuvākajos gados vairs nebūs darbaspēka. «Ja nebūs pārvaldāmas un regulējamas imigrācijas politikas, radīsies neregulēta darbaspēka ieplūšana, kas būs vissliktākais. Un tas ieplūdīs kopā ar ģimenēm,» brīdina A. Jaunsleinis. Viņaprāt, galvenais būtu strādāt, lai aizbraukušie atgrieztos, un radīt darbavietas, kurās katrs var nopelnīt cilvēka cienīgai dzīvei nepieciešamu atalgojumu. Tagad daudzi par savu algu nevar atļauties transporta izdevumus, lai aizbrauktu uz darbu novada centrā, secina LPS priekšsēdis. Viņš aicina: «Tad atklāti pasakiet, kurās teritorijās cilvēki nedzīvos, un graujiet nost mājas. Nevar cilvēkus mānīt. Varbūt tomēr izdevīgāk ir palīdzēt viņiem tur dzīvot un strādāt savā novadā.»

Vairs nepiketē pie Saeimas

Kad beigsies šā sasaukuma pašvaldību pilnvaras, A. Jaunsleinis LPS vadībā būs nostrādājis teju 20 gadus. LPS līderi pārvēl reizi četros gados pēc katrām vēlēšanām. «Ja cilvēki uzskatīs, ka kaut kāds labums no manis ir, tad domāšu,» sacīja A. Jaunsleinis. Tā parasti cilvēki runā tad, kad nevar pateikt skaidru «jā», taču šādu iespēju pieļauj. Ilgāks stāžs šādā postenī ir tikai LPS priekšsēža kolēģim Norvēģijā, bet citās valstīs pašvaldību asociāciju vadītāji mainoties biežāk. Tā partija, kas uzvar, izraugās asociācijas līderi. Savulaik tādu kārtību Latvijā vēlējās ieviest Tautas partija, kas nozīmētu LPS politizāciju, no kā tai ir izdevies izvairīties. Novadu veidošanas laikā gan LPS dominēja ZZS nostāja, ka ar pašvaldību apvienošanu nevajag steigties. A. Jaunsleinim arī tagad nepatīkot «pārgalvīgie spriedelējumi, ka kaut kas jāmaina, ja viens sasaukums pat nav nostrādāts - tā vietā, lai uztaisītu mazu un efektīvu valsts pārvaldi, mēs metamies reformēt pašvaldības». Neviens arī neesot analizējis, kādu iespaidu reforma atstājusi uz cilvēku aizbraukšanu. Daudziem pagastiem reformas īstenošanai piešķirtā 200 000 latu dotācija bija pirmā investīcija kopš neatkarības atjaunošanas, piebilst A. Jaunsleinis.

LPS priekšsēdim ir jāsabalansē partiju, dažādo pašvaldību grupu un teritoriju intereses. Uz vaicāto, kā var panākt to, ka visi ir apmierināti, viņš atbild: «Visi ir neapmierināti. Ja kāda no interešu grupām būs pilnībā apmierināta, tas nozīmē, ka citas grupas intereses nebūs ievērotas.» Pašvaldību savienībai šķelšanās draudējusi vairākkārt, bet vietējie līderi tomēr spēja to novērst. Bija valdības, kas cerēja uz sašķeltu organizāciju, jo tad tā būtu vājāka. Tiesības pārstāvēt vietējo varu intereses sarunās ar valdību LPS izcīnīja 1994. gada februārī visas Latvijas pašvaldību sanāksmē, bet sarunu sistēma, kad valsts budžeta sagatavošanas laikā tiek ņemts vērā pašvaldību viedoklis, tā īsti sāka darboties tikai pēc 1997. gada pašvaldību vēlēšanām. Pa šiem gadiem kaut kas tomēr ir būtiski mainījies, jo pašvaldību deputāti vairs nebrauc uz Rīgu ar autobusiem piketēt pie Saeimas, bet palīdzēja valdībai pārvarēt krīzi, ko ir atzinuši arī valdošie politiķi.

Nogāzt neizdevās

Pašvaldībās savulaik ietekmīgā Tautas partija vismaz divas reizes loloja domu nomainīt A. Jaunsleini - pēc 2005. gada un arī pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām, bet tai neizdevās nodrošināt nepieciešamo atbalstu. Pēc iepriekšējām vēlēšanām varu laukos jau bija pārņēmusi Zaļo un Zemnieku savienība. No ZZS saraksta Ventspils novada domes vēlēšanās startēja arī A. Jaunsleinis, nebūdams partijas biedrs. Kopā ar novada priekšsēdi Aivaru Mucenieku viņš iepriekš kādreiz strādāja Užavas pagastā, kurā viņam ir īpašums. Užavas padomē četros gados viņš bija kavējis tikai divas domes sēdes, taču tagad ar tik labu apmeklējumu nevar lepoties. Arī ceturtdien no rīta A. Jaunsleinis piedalīsies Ventspils novada domes sēdē, bet vakarā viņam jau jābūt Preiļos uz LPS valdes sēdi. Savulaik ZZS A. Jaunsleinim ir oficiāli piedāvājusi arī kļūt par kandidātu Valsts prezidenta vēlēšanās, no kā viņš atteicies. «Ir, ir visādi piedāvājumi pa šiem gadiem bijuši,» izvairīgi saka A. Jaunsleinis, kas, visticamāk, lēmumu bija pieņēmis, izvērtējot politisko situāciju. ZZS līderis Augusts Brigmanis bija pārsteigts, uzzinot, cik ilgi A. Jaunsleinis jau vada LPS. «Viņu absolūti nav skārusi rutīna, viņš ir cilvēciski atvērts ar labām komunikācijas spējām un profesionālis,» tā šo noturēšanos amatā skaidro A. Brigmanis.

Par LPS priekšsēdi A. Jaunsleinis kļuva 1993. gadā, nomainot amatā pirmo LPS priekšsēdētāju Jāni Bunkšu. Toreiz LPS vēl atradās Latvijas Tautas frontes mītnē Vecpilsētas ielā, bet viņš pats bija Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks, kurš vēl pāris gadu braukāja uz Rīgu no Liepājas, līdz darbs LPS kļuva pastāvīgs ar amatalgu. Tagad tā ir pielīdzināta Rīgas mēra atalgojumam. 1993. gadā organizācijā bija trīs darbinieki, toties tagad ir 16, bet vēl septiņi strādājot uz pusslodzi. Katra padomnieka kompetencē ir vismaz divas ministrijas. Vairāki cilvēki, norādot uz A. Jaunsleiņa lādzīgo raksturu, pieļauj, ka viņam ir grūti savā komandā veikt radikālas izmaiņas. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc ministrijās ne vienmēr izdodas pietiekami aizstāvēt pašvaldību intereses. Ir, protams, arī labie izņēmumi - Aino Salmiņš, kuru kā pirmo nosauca arī Lielo pilsētu asociācijas padomnieks Māris Kučinskis, kas kļuva par iemeslu novadu neapmierinātībai, jo strādā lielo pilsētu interesēs un turpinās to darīt. «Jo vairāk attīstīsies Daugavpils, jo labāk būs arī Krāslavai,» uzskata M. Kučinskis, kurš pats vēl kā Valmieras domes priekšsēdis kādreiz grasījies rosināt izstāšanos no LPS. Tad atbraucis A. Jaunsleinis, kas pratis pārliecināt par palikšanu. Krāslavas novada deputāti lēmumu par izstāšanos pieņēma, neuzklausot LPS vadību.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē