„Skolēniem nav aktuāli starpnacionālās integrācijas jautājumi, kā to mēģina parādīt esošā valsts politika. Apmeklējot dažādas mācību iestādes, esmu pārliecinājies, ka skolēnus un studentus šodien galvenokārt interesē darbā iekārtošanās, veiksmīgas karjeras un sava biznesa uzsākšanas jautājumi,” skaidro Vadims Jerošenko, Rīgas pilsētas Attīstības komitejas priekšsēdētājs. „Šobrīd darba devēji jaunam darbiniekam uzstāda tādas prasības, piemēram, pieredzi, ka jauniešiem vienkārši nav reāli kvalificēties amatam. Un tādēļ aizvien vairāk valstī samilst jauniešu bezdarba problēmas, kas, ja tās nesāksim efektīvi un laicīgi risināt, novedīs pie masveida jauniešu aizplūšanas uz ārvalstīm. Tādējādi vēl aktuālākas kļūs, piemēram, sociālā budžeta un pensiju problēmas, jo netālā nākotnē vienkārši nebūs nodokļu maksātāju.”
Šodien bezdarba situācija jaunatnes vidū vecumā no 15 līdz 24 gadiem Latvijā ir kritiska: šajā vecuma kategorijā bezdarba līmenis Latvijā sasniedz 29,9%. „Teju trešā daļa jauniešu šobrīd ir riska grupā. Kā rāda pieredze, ja divus gadus pēc mācību iestādes pabeigšanas jaunieši nevar atrast darbu, tad viņi kļūst aizvien nederīgāki darba tirgum un dodas laimes meklējumos ārpus valsts robežām.”
Pēc V. Jerošenko domām nekavējoties jāsāk rīkoties. Pirmkārt, vajadzīga darba tirgus izpēte, lai noteiktu profesijas, kas būs nepieciešamas nākotnē un neveidotos jauniešu pārprodukcijas nozarēs, kur darbinieki vienkārši nav nepieciešami. Valsts augstskolām jābūt maksimāli orientētām uz darba tirgus pieprasījumu. Otrkārt, jāpieņem izmaiņas likumā, ka studentiem, kuri valsts augstskolās mācās par budžeta līdzekļiem, pēc mācību iestādes beigšanas noteiktu laiku jānostrādā Latvijā, nodokļu veidā atmaksājot valstij viņa izglītībā ieguldītos līdzekļus. Treškārt, steidzami jāatjauno profesionāli tehnisko skolu sistēma, kura veiksmīgi strādāja pirms 20 gadiem. Darba tirgum akūti nepieciešami kvalificēti speciālisti, kuri kļūs par labu atbalstu rūpnieciskās ražošanas veidošanai valstī. Nekavējoties jārisina arī pēdējo kursu studentu un augstskolu beigušu jauniešu darba prakses jautājums. Viens no risinājumiem varētu būt nodokļu atlaides darba devējiem, kuri darbā pieņem jauniešus.