Kaljass: 55% Zolitūdes Maxima konstrukciju nav pildījuši slodzes nešanas funkciju

Šis risinājums esot bijis ne tikai absurds no inženiertehniskā viedokļa, bet arī ekonomiski pilnīgi nepamatots un izšķērdīgs.Tāpat Kaljass kritizē arī savienojumos izmantotos DIN 934 tipa uzgriežņus, kurus nekādā gadījumā nedrīkstēja izmantot vietās, kas pakļautas stiepes slodzei. DIN 934 tipa uzgriežņi esot izmantojami tikai skrūvju savienojumos, kas pakļauti nobīdes deformācijai. Sabrukušajā ēkā izmantotajos savienojumos esot bijis jāizmanto vai nu cita tipa uzgriežņi, vai savienojumi jāpastiprina, pievienojot vēl vienu tādu pašu DIN 934 uzgriezni, kas konstrukcijas nestspēju paaugstinātu par 30%.Ņemot vērā, ka vājo uzgriežņu dēļ metāla konstrukcija padevās pie 1370 kiloņūtonu (kN) slodzes, bet pārējā konstrukcija droši varēja turēt 3083,5 kN slodzi, tad 55,5% no pārējā konstrukcijas materiāla bija pilnīgi lieks, jo konstrukcijas nestspēju nekādi neietekmēja, teikts Kaljasa ziņojumā. DIN 934 tipa uzgriežņu izmantošana nozīmēja arī to, ka skrūvju savienojumi padevās daudz ātrāk, jo cieta no uzgriežņa vītnes nomaukšanās, nevis no skrūves izstiepšanās, kā tam būtu jānotiek pie korekta dizaina. Skrūvēm izstiepjoties, rastos arī redzamas pazīmes, ka konstrukcija draud sabrukt, bet, nomaucoties vītnei, tā padevās pēkšņi.Maxima veikala sabrukšanu, kā arī citus līdzīgus gadījumus ir izraisījusi biznesa un politiskās prakses ieiešana inženierijas vidē, uzskata Kaljass. Viņaprāt, situāciju būvinženierijā varētu mainīt, nodibinot institūciju, kur darbotos augsti kvalificēti speciālisti, kas sevi ir pierādījuši pārbaudītu un uzticamu projektu izstrādē. Nedrīkstot pieļaut, ka būvinženierus uzrauga viņu tiešie kolēģi. Šī uzraudzības institūcija lielā mērā sastāvētu no akadēmiskiem darbiniekiem, kas veiktu pārbaudes un atbildētu par projektu kvalitāti. Tāpat arī šī institūcija varētu kalpot par zināšanu centru, kur notiktu dažādi pētījumi un jaunu tehnoloģiju izveide. Līdzīga prakse esot pieņemta Vācijā, bet Kaljass uzskata, ka arī to varot nedaudz uzlabot.Kā ziņots, Zolitūdes lielveikala jumta iebrukšanu varēja izraisīt tikai īpaši rupjas kļūdas projektēšanā, pie kā vainojamas fundamentālas problēmas izglītības sistēmā, kas sagatavo celtniecības konstrukciju inženierus, iepriekš uzsvēra inženieris Kaljass.Projektā iesaistītajiem būvinženieriem nav ne jausmas, kā projektēt šādas konstrukcijas, uzskata Kaljass, pēc kura domām, viņiem vajadzēja prasīt palīdzību projekta izstrādē. "Ēkas parasti sabrūk tad, ja to konstrukciju nestspējas aprēķinu kļūda pārsniedz divas reizes," skaidroja Kaljass un pastāstīja, ka vairums ēku, kuru konstrukcijās ir pieļautas kļūdas, var pat ļoti ilgu laiku kalpot bez redzamām problēmām, bet tad pēkšņi un lavīnveidīgi sabrūk, kā tas bija redzams Zolitūdes Maxima veikala gadījumā.Somijas kompānijas galvenais inženieris secinājis, ka projektā nav ņemta vērā divu tonnu papildu noslodze uz kvadrātmetru. Viņš demonstrēja skrūvi no Zolitūdes lielveikala ar norautu uzgriezni, ko viņam esot iedevis kāds no glābējiem. "Kā redzams, skrūve ir savu uzdevumu pildījusi daudz labāk, nekā bija paredzēts, un norauts ir tikai uzgrieznis," norādīja Kaljass.Kā ziņots, 21.novembrī, iebrūkot lielveikala Maxima griestiem, Zolitūdē bojā gāja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus savainojumus. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.