Jau ziņots, ka skandalozais vēsturnieks, sabiedriskā fonda Vēsturiskā atmiņa direktors Aleksandrs Djukovs pagājušajā nedēļā viesojās Rīgā un solījās marta beigās uz Latviju atvest Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) kritizēto izstādi Aizvestā bērnība: 1943-1944. Uz Latviju aizdzīto bērnu liktenis. Djukovs arī pirms tam aktīvi aizstāvējis savu pozīciju vēstures jautājumos, kas Latvijā tikusi kritizēta.
Uz vaicājumu, kā rīkoties, ja no vienas puses demokrātija pieļauj arī tādu viedokļu paušanu, kuri izsauc sašutumu, Kalniete aģentūrai LETA skaidroja, ka ir atšķirība, vai viedokļi izsauc sašutumu atšķirīgas morāles vai atšķirīgas ideoloģijas dēļ.
"Jūs man nejautātu šādu jautājumu, ja runa būtu par izstādi, kurā nacistu režīma noziegumi tiktu attēloti simpātiskā gaismā. Jāņem vērā, ka Eiropā ir notikusi denacifikācija, taču nav notikusi deboļševizācija, kas veicina šādu situāciju rašanos," uzsvēra Kalniete.
ĀM asi nosoda šo izstādi, to uztverot kā ļaunprātīgu vēstures falsifikāciju, dezinformējošu un klaju propagandas nolūkos veidotu pasākumu, aģentūru LETA informēja ĀM Preses un informācijas nodaļā. "Tā kalpo to spēku interesēm, kuru mērķis ir traucēt Latvijas un Krievijas attiecību normalizācijai," teikts ĀM paziņojumā masu medijiem.
Izstādes organizētājs Djukovs kārtējo reizi izcēlies ar tendencioziem atklājumiem, norāda ĀM. Jau agrāk Djukovs savos rakstos ir mēģinājis pamatot, ka Staļina-Hitlera pakts un tā protokoli ir bijuši nepieciešami, Baltijas valstu okupācija nav notikusi un Baltijas valstu iedzīvotāju barbariskās deportācijas bijušas likumsakarīgas.
"Tiem, kuri patiesi interesējas par šīs traģiskās vēstures notikumiem, ir skaidrs, ka nedz minētai izstādei, nedz Djukova darbībai nav sakara ar vēstures zinātni," uzsver ĀM.
Kā ziņots, Latvijas ĀM pieņēmusi lēmumu Krievijas pilsoņus Djukovu un Vladimiru Simindeju pasludināt par nevēlamām personām, norādot, ka politiska iejaukšanās vēstures zinātnē neesot pieļaujama.