"Tas ir patoloģisms – bērnus sadalīt pēc tautības," Ķimele sacīja piektdien Kultūras ministrijā notiekošajā diskusijā pirms 18.februārī gaidāmās tautas nobalsošanas par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Ministrija ir aicinājusi kultūras nozares pārstāvjus piektdien uz diskusiju, lai viņiem lūgtu padomu un idejas, ko darīt pēc tautas nobalsošanas un kā veicināt sabiedrības saliedēšanu.
Režisors Jānis Streičs aicināja politiķus definēt kultūras minimumu, jo pašlaik Latvija viņam atgādinot čaulu, kur iekšā ir tukšums. Arī Mihails Gruzdovs norādīja uz līdzšinējo valsts kultūras politiku, kam atvēlēts ļoti maz naudas.
"Situācija ir diezgan absurda uz skumja. Kad vajadzēja atņemt pensionāriem pensiju, valstij bija drosme, bet nepieļaut referendumu drosmes nav. Politiska impotence. Lai ko jūs šeit nerunātu, visu nosaka nauda. Kāpēc Lietuvā trīs reizes, bet Igaunijā četras reizes vairāk dotē kultūru nekā Latvijā? Ko mēs gribam, ja mēs neieguldām kultūrā neko," uzsvēra Gruzdovs.
Pēc kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (Nacionālā apvienība) vārdiem, "mums būtu ļoti, ļoti nepieciešams jūsu padoms tieši pašlaik".
"Nepārdzīvosim to, kas bija iepriekšējos 20 gados, pamēģinām padomāt, kas tie varētu būt par darbiem, rīcību, kas jādara, sākot no 19.februāra vai sākot no šodienas, lai mēs nekad vairs neapšaubītu vissvētāko, kas mums ir," diskusijas dalībniekus uzrunāja ministre.
Viņas padomniece integrācijas jautājumos Sarmīte Ēlerte atzina, ka nevajadzētu būt ilūzijai, ka būs viens liels risinājums un būs laime zemes virsū. "Kas ir tie mazie solīši, kas jādara, lai visiem cilvēkiem būtu pārliecība, ka viņi Latvijā var nodzīvot savu iespējami labāko dzīvi," aicināja padomniece.
Diskusijā piedalās gan latviešu, gan krievu tautības mākslinieki. KM rīkos vēl vienu diskusiju, kas notiks nākamajā nedēļā. KM pārziņā ir nodoti integrācijas jautājumi un politikas veidošana Latvijā.
Jau vēstīts, ka tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā. Tas ir vēlētāju rosinātais likumprojekts, ko iesniegusi biedrība Dzimtā valoda, kuras līderi ir Vladimirs Lindermans un Jevgēņijs Osipovs.