"Šie projekti netiek uzskatīti par konkurējošiem savā starpā, jo katram ir sava specifika. Vaļņu ielas gadījumā ir liels akcents uz pilsētvides sakārtošanu, Kr.Barona ielas gadījumā iet runa par vienota zīmola izstrādi un satiksmes plūsmas regulēšanu, neatsakoties no tās (tramvaja sliedes netiek pārceltas), savukārt Tērbatas ielas gadījumā iet runa par iespējamo transporta pārvirzīšanu uz citām ielām un gājēju zonas izveidi," stāsta U. Kolkovskis.
Līdz ar ko uz doto brīdi netiek vērtēta ideja pārveidot Kr.Barona ielu par gājēju ielu.
"Pilsētas attīstības departamentam būs jāsagatavo priekšlikumi par nepieciešamo domes finansējumu, lai gada otrajā pusē varētu jau saņemt visu trīs projektu savstarpēji salīdzināmās vizualizācijas, lai varētu lemt par to īstenošanu un pašvaldības līdzdalību to realizācijā," stāsta Projektu vadības pārvaldes vadītājs.
Viņš norāda, ka ir veikts pētījums par gājēju ielas izveidošanu Rīgas centrā, kā arī izpētītas gājēju un transporta plūsmas gadījumā, ja Tērbatas vai Barona iela kļūst par gājēju ielu.
Pētījumā minētas vairākas problēmas, ar kurām jāsaskaras Kr. Barona ielu pārveidojot par gājēju ielu:
- Kr. Barona iela apkalpo transporta plūsmu, kas sastāda ap 20% no četru radiālo ielu (Brīvības, Tērbatas, Kr. Barona un A.Čaka – Marijas ielas) plūsmu kopsummas posmā starp Aspazijas bulvāri un Matīsa ielu un 10% - posmā starp Matīsa un Tallinas ielām.
- Kr. Barona ielas atsevišķi posmi tiek izmantota arī kā viena no alternatīvām tur aizliegto kreiso pagriezienu veikšanai uz Matīsa, Stabu, Ģertrūdes vai Lāčplēša ielām. Slēdzot satiksmi Kr. Barona ielā, sagaidāma samērā ievērojams satiksmes intensitātes pieaugums Tērbatas un A.Čaka – Marijas ielās. Daļa transporta var izvēlēties citus maršrutus, piemēram, pa Pērnavas – Avotu vai Satekles – Valmieras – Tallinas ielām.
- Kr. Barona ielu šķērsojošo ielu pilnīga slēgšana nav pieļaujama, jo tas pārdalītu satiksmes tīklu pilsētas centrā divās daļās un koncentrētu transporta plūsmas atsevišķos ielu posmos un mezglos, tos pārslogojot. Tas arī pāršķeltu sabiedriskā transporta satiksmi caur pilsētas centru dienvidu – ziemeļu virzienā. Jāņem vērā, ka Martas ielā pieslēgumā Kr. Barona ielai šaurības dēļ ir iespējamas problēmas veikt apgriešanās manevru.
- Posmā starp Aspazijas bulvāri un Elizabetes ielām jārēķinās ar Kr. Barona ielas lielo nozīmi piekļuvei Vecrīgai, intensīvo sabiedriskā transporta satiksmi, kā arī perspektīvo lomu jauno publisko stāvvietu apkalpošanai pie t/c Stockmann un pie LNO.
- Būtu arī jāatsakās no ievērojama autostāvvietu skaita, kas šodien organizētas šī ielas posma malās.
- Posms aiz Matīsa ielas Tallinas ielas virzienā ir piebraucamais Sporta pils rajonam, mazāk tiek izmantots caurbraucošam transportam apaļā bruģa seguma dēļ. Diemžēl arī gājējus piesaistošu objektu šeit ir ļoti maz , tāpēc nav lietderīgi gājēju ielu turpināt aiz Matīsa ielas.
- Rīgas attīstības plāns paredz veloceliņa veidošanu Kr. Barona ielā visā garumā. Tomēr jāizvērtē vai Kr. Barona ielā kā gājēju ielā pie plašajām iepirkšanās, sabiedriskās ēdināšanas iespējām, klātesot tramvaja satiksmei ar aprīkotām pieturvietām, ir lietderīgi veidot nodalītas velobraucēju satiksmes joslu.
- Iekšpagalmu skaits gruntsgabalos, kurus izmanto transporta vajadzībām Kr. Barona ielā ir neliels. Daļai no pagalmiem ir nodrošināta piebraukšana no sānu ielām, bet daļu pagalmu personīgā autotransporta novietošanai izmanto vietējie iedzīvotāji. Ir nepieciešams nodrošināt fizisku iespēju piebraukšanai pie tiem arī turpmāk.
- Sakarā ar to, ka nav iespējams atteikties no tramvaja satiksmes Kr.Barona ielā, atbilstoši Latvijas ceļu satiksmes noteikumiem, nav pieļaujama ceļa zīmesa lietošana “Gājēju ceļš”, kura atļauj šādā posmā pārvietoties tikai gājējiem. To var “apiet”, izmantojot ceļa zīmes “Iebraukt aizliegts” un “Braukt aizliegts”. Nākotnē būtu lietderīgi pārskatīt ceļu satiksmes noteikumu formulējumu, jo Eiropas praksē tiek apvienotas gājēju un tramvaju kustības.