Komentējot faktu, ka šā gada budžetā valdība apņēmusies no ēnu ekonomikas iekasēt 28,7 miljonus latu, Menģelsone pauda pārliecību, ka no ēnu ekonomikas var iekasēt vairāk.
"No ēnu ekonomikas var iegūt nedaudz vairāk, nekā valdība šogad plāno, vai arī stipri vairāk, bet konkrētu summu nosaukt nevaram, jo tas ir atkarīgs no politiskās gribas pieņemt attiecīgus lēmumus. Piemēram, ja uz robežas tiek ieviesta kārtība, tad cipars var būt ļoti liels," teica uzņēmēju pārstāve.
Viņa uzsvēra, ka uzņēmēji labprāt maksātu nodokļus, ja zinātu, ka, tos nomaksājot, spēs konkurēt.
"Valstij ir jādara viss, lai uzņēmējiem būtu izdevīgi darboties legāli, un sabiedrībai jārada ticība, ka maksātie nodokļi tiešām tiek izlietoti kvalitatīvu funkciju nodrošināšanai. Jo ilgāk gan sabiedrība, gan lēmumu pieņēmēji pieļaus negodīgas uzņēmējdarbības praksi, izteiks tai atbalstu un turpinās izlikties neko neredzam, jo grūtāk uzņēmējiem būs strādāt legālajā ekonomikā," teica LDDK vadītāja.
Jau ziņots, ka 2011.gadā ēnu ekonomikas apjoms privātajā sektorā Latvijā bija 38,1% no iekšzemes kopprodukta, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzēju Arņa Saukas un Tāļa Putniņa veiktajā pētījumā "Baltijas valstu pelēkās uzņēmējdarbības indekss 2009 un 2010".
2009.gadā ēnu ekonomikas apjoms privātajā sektorā Latvijā bija 36,6%, tādējādi 2010.gadā ēnu ekonomika privātajā sektorā ir palielinājusies par 1,5 procentpunktiem.
2010.gadā Latvijas privātajā sektorā bijis augstākais ēnu ekonomikas apjoms Baltijā. Igaunijā 2010.gadā ēnu ekonomikas apjoms privātajā sektorā bija 19,4%, bet Lietuvā - 18,8%.