Jau ziņots, ka valdība pagājušā gada decembrī uzdeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) līdz šā gada 1.jūlijam izstrādāt īpašu lobēšanas likumu, kurā tiks definēta lobēšana un noteikti pamatprincipi lobēšanas aktivitātēm.
Lai gan Lobēšanas likums LDDK sadarbību ar valdību un Saeimu neietekmēs, Menģelsone likuma izstrādi atbalsta, jo, pēc viņas domām, ir jāzina, kurš pārstāv kādas intereses.
"LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālā dialoga ietvaros. LDDK gan Eiropas, gan Latvijas līmenī pakļaujas Darba devēju organizāciju un to apvienību likumam, kas LDDK dod gan tiesības, gan uzliek pienākumu sniegt savu vērtējumu par konkrētām problēmām un piedāvāt risinājumu. Tā ir normāla Eiropas prakse," skaidroja konfederācijas vadītāja.
Menģelsone uzskata, ka diemžēl sabiedrībā lobēšanu uztver kā kaut ko negatīvu, ko paspilgtina fakts, ka lobija likuma izstrāde ir uzticēta KNAB.
Jau ziņots, ka, pēc KNAB domām, viens no iemesliem, kāpēc nepieciešama lobētāju publiskošana, ir nošķirt legālo lobēšanu no nelikumīgās tirgošanās par ietekmi. To iespējams sasniegt arī bez reģistra veidošanas, izstrādājot lobēšanas likumu, kurā tiktu definēts lobētājs un noteikta robeža lobēšanas legālajām aktivitātēm. Tas varētu būt pirmais solis sabiedrības attieksmes uzlabošanā. Nākamais solis varētu būt reģistra izveidošana, ja joprojām būs nepieciešamība pēc tā.