"Ir muļķīgi, ka pilsēta tiek vērtēta pēc partijas piederības, vai – vēl trakāk – pēc tā, kādas simpātijas vai antipātijas vienai vai otrai augstai amatpersonai ir pret pilsētas vadību. Ja no šīm simpātijām ir atkarīgs tas vai cits lēmums, tas ir pilnīgi nepieņemami," komentējot jautājumu, vei Ventspilij no Reformu partijas ieceltā Vides aizsardzības un pašvaldību lietu ministra Edmunda Sprūdža ir cerība sagaidīt atbalstu radošām iniciatīvām, stāsta Ventspils mērs A. Lembergs .
Viņš norāda, ka Venspilī dažādos amatos strādā citu politisko partiju biedri, taču pret tiem antipātijas neizrādot, tādējādi norādot, ka viņi un viņu vadītās iestādes vai kompānijas nokļūtu nevēlamu iestāžu vai kompāniju sarakstā. "Tas ir neiespējami. Diemžēl mūsu valstī šāda pieeja ir raksturīga," teic Ventspils vadītājs.
Par oligarhu dēvētais politiķis piekrīt arī žurnālistes viedoklim, ka ar vēlēšanu tuvumu saistāms arī apstāklis, ka Vienotības deputāti Lolita Čigāne un Andrejs Judins uzrakstījuši iesniegumu Vides aizsardzības un pašvaldību lietu ministrijai, lai vērstu uzmanību uz to, vai viņš esot pārkāpis ierobežojumus strādāt pašvaldībā.
"Tā lieta ir ļoti vienkārša. Ja mēs ieskatāmies socioloģiskajos pētījumos, par Vienotību Ventspilī balsotu aptuveni 5% vēlētāju, par Zatlera partiju balsotu 0,4%. Savukārt par Latvijai un Ventspilij balsotu 53%. Pēc šiem skaitļiem skaidri redzams, ka ne Vienotība, ne Zatlerpartija godīgās vēlēšanās Ventspilī nevar uzvarēt partiju Latvijai un Ventspilij. Tad ko viņiem darīt? Ierobežot manu darbību politikā, ieliekot mani cietumā," skaidro piejūras pilsētas galva.
Viņš arī pašus Vienotības biedrus pielīdzina Staļina labajai un kreisajai rokai: "Judins, piemēram, būtu Ježovs – cik perfekti viņš 24 stundu laikā tiktu ar mani galā kā ar tautas ienaidnieku. Čigānei varētu piedāvāt prokurora Višinska lomu. Taču tagad vairs nav tie laiki."
"Jautāts, vai A. Lembergs, kuram Venspils domē joprojām nav paraksta tiesību, šobrīd ir vai nav Ventspils mērs, viņš norāda, ka ir, lai "cik ļoti Vienotība, Zatlers un vēl viens otrs to negribētu." Tas viņiem pamatīgs zāģis, norāda pilsētas galva.
Uz intervētājas Elitas Veidemanes jautājumu, vai Repšas jaunā oligarhu komanda Donāts Vaitaitis, Uldis Mierkalns, Ainārs Ščipčinskis un Olafs Berķis spēs aizstāt ""vecos oligarhus", smagos noziegumos apsūdzētais A. Lembergs norāda, ka tie visi esot nacionālās buržuāzijas pārstāvji. Internacionālā nozīmē nacionālie buržuāzijas pārstāvji ir vēl Valērijs Belokoņs un Soross, kas pārstāv amerikāņu buržuāziju.
"Patlaban Latvijas parlaments un valdība lielā mērā ir oligarha Sorosa kontrolēti un vadīti veidojumi. Soross bija pērn, viņš ir arī tagad, vienīgi – viņa loma ir krietni pieaugusi. Agrāk es centos nepieļaut ārzemju buržuāzijas absolūto kundzību Latvijā, ko realizēja arī Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Komisija.
Nav svarīgi, vai tas būtu Lembergs, Šķēle vai Šlesers kā buržuā, svarīgi ir tas, lai šie buržuā – ja jums labāk patīk, tad oligarhi – ir no nacionālās buržuāzijas vidus. Jo lielāka viņu loma, jo labāk: viņi te ir dzimuši, auguši, viņiem te ir bērni un mazbērni, viņiem ir tuva Latvijas valsts, latviešu valoda un tradīcijas, un ir daudz draugu. Viņiem nekā tāda nav nekur pasaulē. Un ar to visu, kas viņiem te ir, viņi ir labāki par visiem ārzemju buržuā. Tāpēc ar tā dēvētajiem jaunajiem oligarhiem neredzu nekādas problēmas. Tas, ka viņiem ir savas intereses, ir normāli, tās ir visiem," skaidro A. Lembergs.
Viņš norāda, ka tādi politiķi kā Andris Šķēle, Ainārs Šlesers bija publiski politiķi ar savu partiju, arī viņš pats esot publisks politiķis, kas nekad nav slēpies - viss bijis atklāti. "Kāda situācija ir šodien? Finanšu oligarhiju, kas šobrīd nosaka parlamenta dienaskārtību, nepārstāv neviens publisks politiķis," sašutis Ventspils mērs. Viņi gan esot spēruši pirmo soli, izveidojot Repšes biedrību, bet no pirmā soļa līdz partijas dibināšanai esot tālu.
Savukārt Saeimas atlaišana esot atriebība zaļzemniekiem, kas neizrādīja pietiekamu degsmi viņu pārvēlēt. "Tāpat bez degsmes bija Šķēle un Šlesers. Labi, atriebās: nav Šķēles un Šlesera, zaļzemnieki opozīcijā. Arī par Saeimas spīkeru Zatleram nesanāca kļūt: uzmeta uzticamie un visādi citādi tiesiskie partneri. Toties Saeimā iedabūja 22 deputātus. Taču tagad reitings kādi trīs punkti – kā Tautas partijai beigu fāzē. Kādi saukļi palikuši Zatleram? Tikai sarkanās līnijas ar zaļajiem zemniekiem. Nulle, viss! Nav iespējams mūžīgi pārdot vecus saukļus. Ja blakus ir veikali, kur vienā pārdod svaigu preci, bet otrā vecas apakšbikses, tad varbūt kāds bomžs par diviem santīmiem tās paņems..." salīdzina A. Lembergs.
Viņš skaidro,ka arī Vienotībai daudz labāk bijis strādāt kopā ar zaļzemniekiem nekā ar Zatleru.
Vienīgi prezidentu Andri Bērziņu viņš novērtē atzinīgi. "Prezidents ir ļoti vienkāršs un labestīgs, viņā nav tās milzīgās augstprātības, kāda bija raksturīga Vairai VīķeiFreibergai. Bērziņa kungs ir tālredzīgs tautsaimnieks. Tā kā prezidenta pienākumos ir arī reprezentatīvās funkcijas, redzu, ka viņam tās rada diezgan lielu apgrūtinājumu. Tieši tāpat kā man. Es saprotu, ka tas ir viņa darbs un tas ir mans darbs, bet man ir žēl tā laika, ko es veltu šīm reprezentācijām. Domāju, ka prezidenta kungam nav viegli pie tā pierast."
Aivars Lembergs norāda, ka prezidentam vajadzētu mainīt funkcijas no reprezentatīvas personas kļūstot par amatpersonu ar pienākumiem un atbildību pār noteiktu nozari. "Manuprāt, viņam kā prezidentam vajadzētu pārraudzīt konkrētus Latvijas attīstības virzienus. Pateicoties Prezidenta kancelejai, Andris Bērziņš ir labi apbruņots ar faktisko informatīvo bāzi," stāsta Ventspils mērs.