"Nu jā, viņi ir mākslinieki, bet vai viņiem ir sabiedriska vai politiska popularitāte krievu vidū? Vai viņi var pateikt Latvijas krieviem – dari to un to, aicināt? Man ir tāds iespaids, ka atkal tas ir ļoti formāli," uzskata V. Lindermans.
Jau vēstīts, ka 13. februārī Rīgas pilī Valsts prezidents Andris Bērziņš, Dr. theol. Juris Rubenis, Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis, kā arī manifesta atbalstītāji parakstīja Labas gribas manifestu. Manifestu parakstījuši arī Daiga Bērziņa, Varis Brasla, Daina Bruņiniece, Mihails Gruzdovs, Jānis Jubalts, Renārs Kaupers, Pēteris Kļava, Marina Kosteņecka, Ilmārs Latkovskis, Māris Mihelsons, Marija Naumova, Gļebs Panteļejevs, Māris Saukāns, Jānis Stradiņš, Ingars Viļums.
V. Lindermans pagaidām vēl nav izlēmis, vai parakstīs manifestu, jo vēl šodien plāno iepazīties ar to, kas manifestā ir rakstīts. "Principā pati par sevi ideja ir laba, bet kāds būs rezultāts, ir cits jautājums," pauž V. Lindermans.
Ņemot vērā šodienas parakstīšanās aktivitāti, esam pieņēmuši lēmumu, ka arī šajās brīvdienās Valsts prezidenta kancelejā laikā no 9 līdz 15 varēs parakstīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, portālu Diena.lv informēja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
Parakstīties būs iespējams arī visās Latvijas pašvaldībās, kurās iedzīvotāji vērsīsies, norādīja L. Krapāne. Prezidenta kanceleja ir nosūtījusi Latvijas pašvaldību savienībai visu nepieciešamo dokumentāciju parakstīšanās sējuma izveidošanai, kā arī aicnājusi informēt visas pašvaldības līdz viszemākajam līmenim.
Taujāta par to, kāpēc parakstīt manifestu nav iespējams internetā, Krapāne skaidroja, ka īpašas IT vietnes izveidošana ar personas autentifikācijas iespējām būtu gan laikietilpīgs, gan izmaksu ietilpīgs process. Savukārt parakstīšanās bez personas autentifikācijas iespējām varētu radīt pārpratumus konkrēto personu identifikācijai.
Portāls Diena.lv jau ziņojis, ka sākot no 14. februāra Valsts prezidenta kancelejā ikvienam Latvijas iedzīvotājam iespējams parakstīties par Labas gribas manifestu. Manifesta idejas aizsākums ir tēzes, kuras Juris Rubenis iesniedza Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijai Rīgas pilī 2012.gada 7.februārī diskusijas Garīgā dimensija un politika laikā.
Valsts prezidents, konsultējoties ar tēžu autoru un Saeimas komisijas vadītāju Ilmāru Latkovski, pieņēma lēmumu uzrunāt atsevišķus sabiedrībā pazīstamus cilvēkus ar aicinājumu parakstīt manifestu.
"Mēs uzskatām, ka mīlēt Latviju un rūpēties par tās nākotni nozīmē mīlēt un cienīt tās unikālo vēsturi, latviskās tradīcijas, kultūrtelpu un latviešu valodu. Mīlēt Latviju nozīmē mīlēt un cienīt citas Latvijas telpā mājojošās tradīcijas un kultūras, visu tautību cilvēkus, kam Latvija ir mājas," teikts neilgi pirms referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai tapušajā manifestā.
Manifestā uzsvērts, ka pilnvērtīga sabiedrības integrācija ir iespējama, tikai sasniedzot dziļāku un plašāku apziņas attīstības līmeni, un pausta pārliecība, ka jebkura problēma ir atrisināma savstarpējas cieņas un atbildības pilnā dialogā starp ieinteresētajām pusēm.