„ES plānotā politika jeb tā dēvētā 4.dzelzceļa pakete neļaus sasniegt ES mērķus - tā nepalielinās konkurenci dzelzceļa nozarē un neveicās dzelzceļa tirgus daļas pieaugumu attiecībā pret citiem transporta veidiem, ko paredz ES Baltā grāmata,” tā VIII Starptautiskajā dzelzceļa biznesa forumā Stratēģiskā partnerība 1520 uzsvēra Latvijas dzelzceļa prezidents Uģis Magonis.
„ES 4.dzelzceļa paketes ieviešana nozīmē izjaukt efektīvi strādājošu sistēmu, kura nodrošina un sekmē Latvijas ekonomiku. Šīs paketes ieviešanas rezultātā sekas ir grūti prognozējamas – zaudētāji būs visi – Latvijas dzelzceļš, valsts budžets, kā arī ostas un ostās strādājošie uzņēmumi. Kā Eiropas, tā NVS valstu lielo dzelzceļa uzņēmumu vadītāji norāda, ka mākslīga dzelzceļa uzņēmumu sadalīšana nav efektīva. Šobrīd nav pierādījumu, ka šāda pārvaldes sistēma palielinās konkurenci, tas tikai kāpinās izmaksas,” norāda U.Magonis.
Izpildot ES prasības jau 2007. gadā Latvijas dzelzceļš nodalīja dzelzceļa pārvadātāja un infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas.
Šobrīd koncerna VAS „Latvijas Dzelzceļš” sastāvā ietilpst SIA „LDz Cargo”, SIA „LDz Infrastruktūra”, SIA „LDz ritošā sastāva serviss” un citi uzņēmumi. „Latvijas dzelzceļa sastāvā ietilpstošie uzņēmumi veido savstarpēji saistītu, saliedētu sistēmu, kura, sekmīgi sadarbojoties ar citiem Latvijas dzelzceļa pārvadātājiem, ostām un loģistikas uzņēmumiem, nodrošina Latvijas tranzīta un kravu pārvadājumu sistēmas kodolu,” piebilst Latvijas dzelzceļa prezidents U.Magonis.
Galvenie ES argumenti turpmākai dzelzceļa uzņēmumu vertikālai) un divu būtisko funkciju – pārvadātāja un infrastruktūras uzturētāja nodalīšanai - ir nepieciešamība Eiropā attīstīt pēc iespējas caurspīdīgāku dzelzceļa uzņēmumu pārvaldību, kurā tiktu nodrošināti labvēlīgi apstākļi konkurences attīstībai un līdz ar to – straujāka dzelzceļa pārvadājumu attīstība, salīdzinot ar citiem transporta veidiem.
Tomēr pēdējā apjomīgajā pētījumā Dzelzceļa uzņēmumu vertikālās separācijas ekonomiskie rezultāti, ko 2012. gadā ir veikusi neatkarīgu starpvalstu pētnieku grupa, apkopojot 33 pasaules valstu datus, autori norāda, ka nodalīšanas rezultātā nepalielinās ne kravu apjomi, ne dzelzceļa nozares tirgus daļa kopējā transporta tirgū, norāda Magonis, piebilstot, ka atsevišķos gadījumus tieši funkciju nodalīšana var kļūt par iemeslu dzelzceļa kravu apjoma samazinājumam. Tāpat pētījuma veicēji norādījuši, ka nav iegūti statistiski nozīmīgi dati, kas pierādītu, ka konkurence būtiski ietekmētu dzelzceļa uzņēmumu efektivitāti, uzsverot, ka konkurence nedrīkst kļūt pat pašmērķi.
Eiropas Savienībā vidēji 19% dzelzceļa pārvadājumu, mērot vilcienkilometros, veido kravas un 81% pasažieru, tad Latvijā 62% ir kravas un tikai 38% - pasažieru.
Latvijā vietējās un starptautiskās konkurences apstākļos pašreiz darbojas trīs dzelzceļa kravu pārvadātāji - AS Baltijas Ekspresis, ASBaltijas Tranzīta Serviss un SIA LDz Cargo. AS Baltijas Ekspresis, AS Baltijas Tranzīta Serviss tirgus daļa jau šobrīd veido starp 20% – 25%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES.
„Latvijas dzelzceļa, tāpat kā Lietuvas, Igaunijas un citu 1520mm valstu dzelzceļa sistēmās dominē kravu, nevis pasažieru pārvadājumi. Tas ir būtisks faktors, kas jāņem vērā veidojot šīm ES dalībvalstīm saprātīgu ES dzelzceļa politiku,” norāda U.Magonis.