Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +1 °C
Daļēji saulains
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Austrijas neitrālais statuss

Politiskās diskusijas par iespējamo pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei uzliesmojušas vēl vienā apvienotās Eiropas dalībvalstī – ar savu neitralitāti zināmajā Austrijā.

Par cēloni diskusijām savukārt ir kļuvis Austrijas valdības lēmums pievienoties ar Šveici un Maltu kopīgam memorandam par sadarbības ar aliansi paplašināšanu. Ar ko tiek saprastas kopīgas militārās mācības un plašāka apmaiņa ar informāciju. Austrijas opozīcija šo lēmumu nekavējoties pasludināja par centieniem panākt valsts pievienošanos NATO pa sētas durvīm, kas tad arī noveda pie kārtējā diskusiju uzliesmojuma.

Austrijas neitrālais statuss parādījās pēc Otrā pasaules kara beigām, kad PSRS apmaiņā pret garantētu valsts neitralitāti piekrita neiekļaut to savā okupācijas zonā un izveda no Austrijas padomju karaspēku. Līdz pat aukstā kara beigām neitralitāte nodrošināja Austrijai virkni priekšrocību (un ienākumu no tirdzniecības ar PSRS, ieņemot šajā ziņā otro vietu pēc Somijas), un arī šobrīd Vīne turpina gūt dividendes no neitrālā statusa. Pat neraugoties uz to, ka dalība Eiropas Savienībā (ES) uzliek tai zināmus pienākumus.

Diskusijas par iespējamo atteikšanos no neitralitātes un pievienošanos NATO valstī tikmēr notiek jau sen, uzliesmojot brīžos, kad atrodas atbilstīgi iemesli, taču vienmēr salīdzinoši ātri noplok. Tostarp tādēļ, ka sabiedriskās domas aptaujas liecina – vairākums austriešu ir pret valsts atteikšanos no neitralitātes. Politiskā līmenī dalību Ziemeļatlantijas aliansē tikmēr atbalsta nosacītie konservatīvie (Austrijas Tautas partija) un zaļie, kas šobrīd ir valdību veidojošās partijas, kamēr pret ir par galēji labēju dēvētā Austrijas Brīvības partija, kā arī sociāldemokrāti.

Kas nav mazsvarīgi, tad šā gada rudenī (precīzs datums vēl nav izziņots) Austrijā ir gaidāmas parlamenta vēlēšanas, un aptaujas paredz valdošās koalīcijas partiju sakāvi un attiecīgi vienai no tām jaunāko partneru statusu vai nu Brīvības partijas (kas ir ticamāk, jo atbalsts šai partijai ir pats lielākais), vai sociāldemokrātu vadītās valdībās. Ja vien netiks piedzīvots kāds vērienīgs skandāls, līdzīgs tam, kāds nogremdēja Brīvības partiju iepriekšējās vēlēšanās, nākamās valdības dienaskārtībā vieta runām par dalību NATO neatradīsies.

Būtībā vienīgais faktors, kas var likt Vīnei nopietni izskatīt jautājumu par dalību NATO, ir vēlētāju noskaņojumi. Kuri, kā liecina Somijas un Zviedrijas piemēri, var arī mainīties gana ātri un radikāli. Un pilnībā izslēgt šādas izmaiņas nevar arī Austrijā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē