Tiesu procesi mēdz vilkties gadiem, un kamēr lieta nonāk līdz izskatīšanai pēc būtības, atbildētājs apķīlāto kontu un mantas dēļ jau sen var būt bankrotējis.
Var iebilst, ka šāda prakse pasargā mazākuma akcionārus no vairākuma ļaunprātīgām darbībām, taču ASV ofšoram Menard Port LLC piederošās SIA Pilsetprojekts Invest un SIA Latvijas projektēšanas sabiedrība (LPS) tiesvedība parāda, cik vienkārši, izmantojot tiesu, mazākuma dalībnieks var pārņemt savā kontrolē uzņēmumu, un uzņēmuma īpašumu ieķīlāt ofšoram.
2010. gada vasarā LPS īpašumā atrodas vērtīgs nekustamais īpašums – vairāk kā 4 miljonus eiro vērta biroju ēka Rīgā, Skolas ielā 21. LPS daļas piederēja 40 dažādiem komersantiem - galvenokārt arhitektu birojiem. Lielākais kapitāla daļu īpašnieks ar 28% daļu bija ASV ofšoram Menard Port LLC piederošais SIA Pilsetprojekts Invest. Šā uzņēmuma īpašumā esošās LPS kapitāldaļas vēl 2009. gada sākumā piederēja AS Pilsētprojekts, taču pēc akciju pārpirkšanas un citiem interesantiem darījumiem tās nonāca Pilsetprojekts Invest rokās, bet AS Pilsētprojekts izziņoja maksātnespēju.
2010. gada vasarā LPS dalībnieki no SIA Pilsetprojekts Invest sāka saņemt piedāvājumus par daļu pārdošanu. Lai izvairītos no AS Pilsētprojekts likteņa un nepieļautu daļu kontrolpaketes nonākšanu vienās rokās, LPS mazākuma dalībnieki apvienojās sava veida koalīcijā. Tomēr vēlme sevi pasargāt vēlāk tika pavērsta pret viņiem pašiem, uzņēmuma valde nomainīta ar Pilsetprojekts Invest lojāliem locekļiem, bet vērtīgā ēka ieķīlāta ofšoram. Tas viss kļuva iespējams pateicoties Rīgas pilsētas Centra rajona tiesneses Sandras Meliņas lēmumam. Kas īsti notika?
Tiesu izpildītāji dalībnieku sapulces vietā
2010. gada 3. septembrī pēc Pilsetprojekts Invest lūguma tika sasaukta LPS dalībnieku sapulce. Darba kārtībā bija iekļauts jautājums par viena valdes locekļa nomaiņu un prasības celšanu pret LPS valdes locekļiem par nodarītajiem zaudējumiem. Tomēr sapulces vietā LPS dalībniekus gaidīja šoks. Pilsetprojekts Invest pārstāvji, pastiprinot savu argumentāciju ar tiesu izpildītāja klātbūtni, sanākušajiem paziņoja: ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses Sandras Meliņas dienu iepriekš pieņemto lēmumu LPS dalībnieku vairākumam liegtas balsstiesības un apķīlātas viņiem piederošās LPS daļas, bet LPS aizliegts atsavināt un ieķīlāt nekustamo īpašumu. Šādu prasības nodrošinājumu it kā rūpējoties par savām interesēm tiesai lūgusi SIA „Pilsetprojekts Invest” un vēl četri daļu īpašnieki. Pārējie kapitāla daļu īpašnieki, lūk, plānojot pārdot LPS piederošo biroju ēku, kas, savukārt, esot pretrunā ar SIA „Pilsētprojekts Invest” interesēm un vēlmēm. Prasības summa bija 144 tūkstoši latu, bet kopīgos iespējamos zaudējumus, kuri rastos, ja ēku kaut kad tomēr pārdotu, prasītāji lēsa ap 700 tūkstošiem. Dīvainā kārtā prasībā tiesai, kurā smalki aprakstīts, kādas darbības LPS vairākuma dalībnieki it kā veikuši vai taisās veikt Pilsetprojekts Invest nezinot, ne ar vienu vārdu nebija minēta tikai dažas dienas pirms prasības celšanas notikusī LPS dalībnieku sapulce, kurā piedalījās kā „Pilsetprojekts Invest”, tā arī pārējie četri prasības cēlāji. Minētajā sapulcē tiešām tika spriests par ēkas iespējamo atsavināšanu, taču tieši pēc Pilsetprojekts Invest iebildumiem dalībnieku sapulce lēmumu par īpašuma pārdošanu nepieņēma. Tādējādi tika respektēts dalībnieku mazākuma viedoklis.
Mazākums rod iespēju apķīlāt ēku
Ar tiesas svētību mazākums – ASV ofšoram Menard Port piederošais SIA Pilsētprojekts Invest un vēl četri LPS daļu īpašnieki nu kļuva par vairākumu LPS dalībnieku sapulcēs. Jaunizceptā vairākuma pirmais darbs bija valdes nomaiņa. Par LPS valdes priekšsēdētāju kļuva Mārča Miķelsona radinieks Dzintars Skujiņš (tas pats, kura laikā AS Pilsētprojekts nonāca līdz maksātnespējai), bet valdē iecēla Dz.Skujiņa dēlu Oskaru Skujiņu, zvērināta advokāta Miķelsona palīgu Jāni Ābiku, Pilsetprojekts Invest valdes locekli Paulu Valdenu, Margaritu Birkmani un viņas dēlu Zigurdu Brikmani. Daļa no viņiem tika spēlējuši savu lomu arī AS Pilsētprojekts lietā.
Sapulces dienā – 3. septembrī valdes priekšsēdētājas pilnvaras joprojām bija tās līdzšinējai priekšsēdētājai Zanei Kalinkai. Izmaiņas valdes sastāvā Uzņēmumu Reģistrā vēl nebija reģistrēts, un Z.Kalinka atbildētāja vārdā parakstīja nostiprinājuma lūgumu Zemesgrāmatai par aizliegumu atsavināt un ieķīlāt ēku Skolas ielā 21. Taisnajai tiesai par šādu atbildētajā rīcību vajadzētu būt sajūsmā, jo tādējādi ātri un operatīvi tika pildīts tiesas lēmums par vērtīgās ēkas atsavinājuma un ieķīlāšanas aizliegumu. Tomēr LPS jaunajai valdei bija citi plāni, kuri nekādā veidā nesasaucās ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmumā melns uz balta rakstīto: ""aizliegt SIA Latvijas Projektēšanas Sabiedrība atsavināt vai apgrūtināt ar jebkādām lietu vai saistību tiesībām nekustamo īpašumu Rīgā, Skolas ielā 21." 2010.gada 6.septembrī UR tika reģistrēta valdes locekļu maiņa, bet jau nākamajā dienā Dzintars Skujiņš nostiprinājuma lūgumu no Zemesgrāmatas atsauca. LPS jaunā valde ar īpašumu varēja rīkoties kā vēlas. Un tā arī rīkojās.
2010.gada 21.oktobrī UR Galvenais valsts notārs atcēla 2010.gada 6.septembra valsts notāra lēmumu par LPS valdes nomaiņu, bet savos amatos atgriezušos „veco” valdi sagaidīja īsta posta aina. Nepilnu divu mēnešu laikā līdzekļi kontos bija būtiski sarukuši, nekustamais īpašums par 1,25 miljoniem latu ieķīlāts par labu Jaunzēlandē reģistrētam ofšoram Pegas Consulting limited un noslēgta virkne līgumu, kurus visus raksturo viena pazīme – LPS uzņēmusies saistības kādam samaksāt naudu. Ir vēl kāda interesanta iezīme - gan Jaunzēlandes ofšora Pegas Consulting limited, gan ASV ofšora Menard Port LLC patiesā labuma guvējs ir zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons, bet šim patiesā labuma guvējam izdevīgus darījumus gan savulaik AS Pilsētprojekts vārdā, gan LPS vārdā parakstīja Mārča Miķelsona radinieks Dzintars Skujiņš.
Kā īsti notika apķīlāšana, kur palika LPS nauda, un kāpēc no visiem šiem darījumiem cietušajai LPS joprojām jācīnās par savu taisnību dažādās tiesu instancēs? Par to nākamajā turpinājumā.
pirms vairākiem gadiem...