Tāpat viņa norāda, ka šobrīd savstarpēja komunikācija starp LIZDA un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) notiek ar masu mediju palīdzību, kas, kā uzsver Mikiško, ir slikts komunikācijas veids. "Mēs nekādīgi nerodam iespēju apsēsties pie viena galda un izrunāt, kur ir problēma. Mēs ļoti gribētu apsēsties pie viena galda un rast vienotu izpratni," norādīja I. Mikiško.
Šobrīd izglītības jomā ir paceltas daudzas vīzijas un jautājumi, kurus būtu jārisina, uzsver Mikiško, taču vairākiem jautājumiem, tostarp mazo skolu liktenim, ir jābūt prioritāriem. "Viens no tādiem jautājumiem ir mazo lauku skolu liktenis, jo tā, kā mēs jau labu laiciņu runājam par programmu, bet nedzirdam, ka šis jautājums kaut kā virzītos. Viņš tiek diskutēts, bet tā konkrēti uz priekšu nav iezīmēts neviens cipars, neviens gads, tāpēc tam ir jābūt ātrāk."
Arodbiedrībā apvienojušies 32 000 pedagogi, tāpēc, kā norāda Mikiško, viņu domās ir jāieklausās. "Nevar vienkārši pateikt, ka LIZDA nezina, par ko viņa runā un viņi nezina, ko viņi prasa. Mums arī pietiekoši augstas klases speciālisti, tai skaitā, arī augstskolu pasniedzēji un mēs zinām, ko mēs prasām," sacīja arodbiedrības priekšsēdētāja.
Mikiško piebilst, ne ministrija, ne LIZDA nevienu brīdi nav nostājusies uz "kara takas", taču viņa vēl aizvien cer, ka abas puses varēs iet kopā vienā virzienā un risināt problēmas: "Ja mēs to darīsim tā kā mēs to līdz šim darām – ar preses palīdzību, tad nav cerību, ka mēs varēsim saprasties."