Jāatzīstas, ka minētā definīcija neapraksta sāpošās acis, muguru un pārpildīto urīnpūsli pēc astoņu stundu sēdēšanas sastingušā pozā, kad atiet no galda vienkārši nav iespējams. Precīzāk - ir, bet nav tiesību. Jo divu eiro monētas lieluma gaismas aplī, ko rada operāciju mikroskopa spuldze, tiek izspēlēts pacienta liktenis. Normāls džeks vai kroplis. Bērns ar piešūtu plaukstu vai bez tās. Mazliet nolaidies tipiņš ar lūpas vēzi, kas radies no pārmērīgas smēķēšanas, kam vai nu atlikušo mūžu no caurās mutes pilēs siekalas, vai viss būs kaut kā gandrīz normāli. Simpātiska meitene ar vienu krūti vai abām. Un ķirurgs, kurš gaismas aplī pārvalda diegu, kas ir trīs reizes tievāks par cilvēka matu, tiešā veidā ietekmē viņu turpmāko dzīvi.
Taču visam ir sava cena. Mikroķirurģijas pamatos iegūluši Jāņa Kupča, Gunta Bites un Edmunda Šeiķa kauli. Kolēģu paputējušās ģimenes un sabojātā veselība. Jaunība, kas neatgriezeniski palikusi Gaiļezera 20.Mikroķirurģijas nodaļas operāciju zālē. Virkne lielisku cilvēku, kam tā arī nemācējām palīdzēt, jo pietrūka veiksmes un daudzos gadījumos - arī prasmju. Un kompakta, tomēr mazinvazīvai nozarei pārāk liela kapsēta, kur atdusas mūsu kļūdas.
"Latvijā nevienu neinteresē veselības aprūpes kvalitāte," 2014.gadā teica mans darbaudzinātājs Viesturs Boka. Taisnība vien ir. Bet kas tad interesē? Nauda. Vienkārši nauda. Nevis inteliģenta, ar augstām tehnoloģijām nopelnīta nauda, kas tiek reinvestēta tajās pašās augstajās tehnoloģijās, bet piķis, kāposts, bablo, proti, naudas grābšana jebkurām metodēm, nerēķinoties ne ar vienu un ne ar ko.
Un mūsu pašu rokām izlolotajai mikroķirurģijas nozarei, kas nonākusi piranju ielenkumā, neatliek nekas cits, kā spēlēt "pēc noteikumiem". Jo citādi nevar izskaidrot fenomenu, kādēļ Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā divu nedēļu laikā publicēti četri mikroķirurģijas speciālistu iepirkumi. Kāpēc Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS), kas nepārtraukti sūdzas par naudas trūkumu un knapi ķepurojas ārā no mīnusiem, sava Mikroķirurģijas dienesta vajadzībām par varītēm cenšas iepirkt vienpadsmit mikroķirurģijas (starp citu, Latvijā nereģistrētas nozares) speciālistus, tehniskajā specifikācijā uzrādīdama tādas ekstras kā krūšu samazināšana, rētu korekcija, ceļa locītavas menisku šuve un virkni onkoloģisku procedūru, pēkšņi aizmirstot, ka vien pārsimt metrus tālāk stalti slejas RAKUS struktūra - Onkoloģijas centrs, bet turpat Gaiļezerā, dažus stāvus augstāk ir izvietota kvalificēta traumatoloģijas nodaļa. Salīdzinājumam - 2014.gadā to pašu pakalpojumu nodrošināšanai tika meklēti septiņi speciālisti.
Veselības ministrijai, kas nesaskata citu risinājumu, kā arī turpmāk rūpēties par sešu SIA Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs īpašnieku izsmalcināto dzīvi, varu apliecināt – jā, ar šo izcili kvalitatīvo produktu tiešām var nopelnīt tik daudz, lai pietiktu visiem. Turklāt tā būtu inteliģenta, tīra, džentlmeniska, eiropeiska un pilnīgi caurspīdīga nauda.
Atliek vien izsludināt atkārtotu, godīgu konkursu, kura rezultātā rokas ķirurģija tiktu nodota traumatologiem un rokas ķirurgiem. Onkoloģija – onkologiem. Kosmētiskā ķirurģija – plastiskas ķirurgiem kā maksas, nevis valsts apmaksāts pakalpojums. Artroskopija – speciālistiem, kas to veic ikdienā, nevis reizi gadā. Izgulējumu profilakse - invalīdu aprūpes speciālistiem. Un mikroķirurģija - speciālistiem, kuri ar to strādā. Jo patiesi, lai arī šo metodi izmanto daudzās specialitātēs, ar jēdzienu "mikroķirurgs" visbiežāk saprot plastikas un plaukstas ķirurgus, kuri vairāk nekā pusi operāciju veic, izmantojot optisko palielinājumu.
Protams, RAKUS esošajā situācijā nespēj izvairīties no ārpakalpojumiem un līgumiem ar privātām medicīnas struktūrām. Taču godīga iespēja visiem atbilstošajiem speciālistiem (medicīnas iestādēm) pretendēt uz vairāku gadu līgumu būtu labs solis, lai šajā jomā svarīgākās beidzot būtu pacientu intereses.