Viņš norādīja, ka nav svarīgi, kādu jaunu akadēmisku apzīmējumu piedēvē tādam karam, kas vērojams Ukrainā, taču nav noliedzams fakts, ka Ukrainā norisinās jauna modeļa karadarbība.
"Svešas valsts teritorijā darbojas citas valsts regulārie spēki, maskējoties par civiliedzīvotājiem vai zaļajiem vīriņiem mednieku tērpos. Valsts neatzīst, ka viņi tur atrodas, kaut gan ir pilnīgi skaidrs, ka viņi tur atrodas. Ja vēl sākumā bija pierādījumi, ka separātisti atņēmuši Ukrainas armijai tankus, taču, ja uzbrucējam ir daudzi desmiti tanku, tad no kurienes tie nāk? Kā lasījām, Krimas okupācijas periodā formas tērpus vēl veikalos varēja nopirkt, taču tanki veikalos netiek pārdoti. Tas ir pierādījums, kādā veidā hibrīdkari tiek vesti, kā tiek maldināta sabiedrība savā valstī, kur liela nozīme ir stratēģiskai komunikācijai," uzsvēra NBS komandieris.
Ņemot vērā minēto, Graube norādīja, ka svarīgākais ir sagatavoties, lai valsts spētu vērsties pret šādu karu, aizsargātu iedzīvotājus un neļautu šādiem "hibrīdelementiem" parādīties.
"Šādi perēkļi nerodas tukšā vietā, bet sagatavotā vietā. Tas sākotnēji nav militārs uzdevums, tas ir valsts iekšējās drošības jautājums - Valsts policijas un Drošības policijas jautājums, kurā militārām struktūrām, protams, arī jābūt definētiem uzdevumiem. Mums vēl ir jāstrādā pie tā, lai mēs būtu efektīvi un spētu reaģēt adekvāti šādās hibrīdsituācijās," uzsvēra Graube.
Viņš atgādināja, ka, vērojot Ukrainas situāciju, patlaban pasaulē visas puses izdara secinājumus, un nav izslēgts, ka Latvija var saskarties ar kādu jaunu līdz šim neredzētu "hibrīdformu".
Tāpat Graube uzsvēra, ka nepieciešams stiprināt arī Valsts robežsardzi, kas krīzes gadījumā bruņotajiem spēkiem nāktu palīgā. Šobrīd robežsargiem un bruņoto spēku karavīriem ir atšķirīgas ieroču sistēmas, tāpēc tās nepieciešams vienādot.
Aizsardzības ministrija jau ir sākusi darbu pie Zemessardzes stiprināšanas. Graube ir pārliecināts, ka Zemessardze ir pārbaude Latvijas sabiedrības vēlmei aizsargāt pašiem savu valsti. "Drūmākā diena no valstiskās pastāvēšanas viedokļa būtu, ja nebūs neviena Latvijas pilsoņa, kurš iestātos Zemessardzē. Tas nozīmē, ka nav neviena brīvprātīgā, kurš vēlētos šo valsti aizsargāt," uzsvēra Graube.
Pagaidām joprojām Latvija aizsardzībai nespēj nodrošināt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tomēr šā gada 3.jūlijā Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtais Valsts aizsardzības finansēšanas likums konkrēti paredz pakāpenisku aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2020.gadam, tādējādi sasniedzot 2% no IKP. Likums paredz iespēju Saeimai lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu aizsardzības nozarei. Graube trešdien komisijā neizslēdza, ka, parādoties jauniem drošības izaicinājumiem, būs jāveic izmaiņas budžetā.