Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Olšteins: Latvijā ir spēcīgs banku lobijs

Ar Saeimas deputātu, Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Klāvu Olšteinu sarunājas Māris Zanders. 

Jūsu deputātu grupa asociējas ar iniciatīvām, kas vērstas uz hipotekāro kredītu ņēmēju dzīves atvieglošanu. Cik tālu esat tikuši?

Aizvadītajā nedēļā bija pirmais balsojums un par divām nedēļām tika pagarināts termiņš priekšlikumu iesniegšanai, jo koalīcijas partneri paskaidroja, ka viņiem esot savs redzējums uz šo problēmu loku. Uzreiz gan gribētu precizēt, ka runa ir par tiem kredītu ņēmējiem, kuri aizņēmušies sava vienīgā mājokļa iegādei - ierobežojot šo loku, mēs ceram izvairīties no tālākām spekulācijām... Kopumā runa ir par apmēram 100 000 gadījumu. Minēšu konkrētu piemēru. Latvijas bruņotos spēkos dienošs cilvēks paņem aizdevumu, kad viņa mēneša ienākumi ir 600 latu, dzīvokli pati banka novērtē uz 30 tūkstošiem latu. Divu gadu laikā viņa ienākumi samazinās par trešo daļu, dzīvokļa vērtība samazinās uz pusi, savukārt saistības saglabājas atbilstoši 30 tūkstošu latu novērtējumam.

Ne jau bankas pašrocīgi samazināja īpašumu vērtību - gaidāmo kritumu nevarēja aprēķināt nedz bankas, nedz kāds cits vispār...

Jā, tomēr gribu atgādināt, ka, piemēram, ASV bankas ir uzņēmušās atbildību par savu līdzdalību nekustamā īpašuma burbuļa radīšanā un ir apņēmušās seku likvidēšanā piedalīties ar, ja nekļūdos, teju vai miljardu dolāru. Manuprāt, līdzīgu attieksmi vajadzētu gaidīt arī no Latvijā strādājošajām bankām. Attiecīgi mūsu piedāvājums ir: ja fiziskai personai maksātnespējas process šobrīd ilgst līdz trim gadiem, tad pēc grozījumiem tas būtu gads. Tas savukārt automātiski nozīmētu arī būtiski mazākas izmaksas šim kredītņēmējam.

Bankas saka, ka tādā gadījumā tās būs spiestas sadārdzināt hipotekāros kredītus nākotnē, pieliekot apmēram 1% klāt likmei.

Domāju, ka tā ir tāda draudēšana - runājot ar bankām, var secināt, ka attieksme pret mūsu priekšlikumu ir dažāda. Turklāt neaizmirsīsim, ka bankas tomēr savstarpēji konkurē, tādēļ diez vai tā automātiski pārliks savas izmaksas un riskus uz jaunajiem kredītiem. Galu galā mēs redzam, ka banku sektors no krīzes ir atkopies, strādā ar labiem rezultātiem - tikai tie kredītu ņēmēji turpina dzīvot stresā.

Bankas teiks: mums jāatbild arī savu noguldītāju priekšā, jo tā ir viņu nauda, kas tiek izsniegta kredītos. Attiecīgi, ja valsts maina spēles noteikumus kreditēšanā, tad mums jānodrošinās pret riskiem, kredītus sadārdzinot.

Nepiekrītu. Savulaik patiesi bija ideja par t. s. atslēgas principa ieviešanu - atdod īpašumu un esi brīvs no saistībām, turklāt ar atpakaļejošu datumu. Tad gan varētu runāt par tiesiskās paļāvības principa neievērošanu. Mūsu priekšlikums ir saprātīgs kompromiss.

Kompromisa pieņemšana ir pamatīgi ieilgusi.

Jā, jo ir spēcīgs banku lobijs.

Reformu partijā un Vienotībā?

Konkrētus cilvēkus es negribētu minēt, bet politiski jā.

Un tagad jūsu «tēmai» klāt nāk diskusijas par grozījumiem maksātnespējas administratoru darbības regulējumā u. c.

Jā, un tas mūs dara bažīgus. Ņemot vērā, ka šajā jautājumu lokā arī viedokļi atšķiras - piemēram, Vienotībai un Nacionālajai apvienībai - tas atkal var grozījumu, par kuriem runājām, pieņemšanu paildzināt. Mūsuprāt, tās lietas nebūtu saistāmas - jātiek galā ar kredītu ņēmēju tiesībām un tad var risināt pārējās.

Vai jūsu grupai Saeimā ir vēl kāds jājamzirdziņš?

Nākamā mūsu prioritāte ir e-vēlēšanas. Mēs gribējām, lai iespēja balsot elektroniski būtu jau pašvaldību vēlēšanās šogad. Kā redzam, tas diez vai būs, tomēr konceptuālā vienošanās ir, ka attiecīgi e-vēlēšanu rīki būs pieejami no 2015. gada potenciālajos referendumos un tad 2017. gada pašvaldību vēlēšanās.

Jūs zināt arī pretargumentus - drošības riski.

Uzskatu, ka IT tehnoloģijas attīstās pietiekoši strauji, lai rastu tiem risinājumus. Ja tā nebūtu, tad mēs šobrīd nelietotu, piemēram, elektronisko maksājumu sistēmas.

Par Satiksmes ministriju. Roņa demisijas pieteikums jums bija pārsteigums?

Nē. Viņš sarunās šādu nodomu jau bija izteicis, šķiet, reizes trīs. Ceru, ka man izdosies viņu atrunāt...

Ne nu jūs atrunāsiet, nedz viņš mainīs lēmumu... Ko mēs redzam: konstrukcija «bezpartijisks ministrs, par kuru uzņemas politisku atbildību» nestrādā?

Nepiekrītu. Ronis ir strādājis profesionāli, man nav neviena pārmetuma viņam. AirBaltic stabilizēšana, dzelzceļam labi rezultāti kravu piesaistē, 700 km noasfaltētu ceļu...

Stop. Tad kāpēc viņš demisionē?

Jauni izaicinājumi un piedāvājumi.

Vadīt Satiksmes ministriju arī nav slikts darbiņš.

Jā, bet acīmredzot ir interesantāki.

Jūs lojāli sākāt uzskaitīt Roņa padarīto, tomēr nav noslēpums, ka viņš tiek vērtēts arī visnotaļ kritiski - vīzijas trūkums par nozari utt.

Par vīziju nepiekrītu. Lieta, kas ir nopietna problēma ministrijā, ir Eiropas Savienības finansējuma izlietojums, turklāt, ja tā netiks risināta, nākamajā plānošanas periodā mēs atkal saskarsimies ar to - nebeidzamas sūdzības par konkursiem utt. Ministrijai ir jāstiprina kapacitāte šajā virzienā.

Ko tas nozīmētu latviešu valodā?

Tas nozīmē, ka lieli projekti nonāktu tiešā satiksmes ministra un arī valdības kontrolē, nevis paliktu uzņēmumu vai pakļautības iestāžu pārziņā. Otrkārt, ir jāveic grozījumi Iepirkumu likumā, veidojot reālu atbildību tiem, kuri iesniedz sūdzības, lai tikai ieriebtu konkurentiem.

Kā sasniegumu pieminējāt ceļus. Baidos, ka paši ceļinieki nepiekristu.

Kad nozarei trūkst naudas, saprotams, ka ir neapmierinātība... Mēs vienmēr esam aizstāvējuši viedokli, ka ceļiem pienākas lielāks finansējums.

Tātad Ronis nepietiekoši aizstāvēja.

Tā nav. Ar premjeru ir vienošanās, ka 2014. gadā varētu atjaunoties t. s. iezīmētais finansējums tieši ceļiem. Tas nesauktos kā agrāk Ceļu fonds, bet ideja būtu līdzīga. Plus mūsu skatījumā ir jāattīsta publiskā - privātā partnerība infrastruktūras projektos. Diez vai Latvijas gadījumā tas varētu izpausties kā maksas ceļi, drīzāk kā valsts izmaksu izstiepšana ilgākā periodā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē