Viņa skaidro, ka visās Eiropas nacionālajās valstīs vidusšķiras intereses konkurences apstākļos sargā valsts valoda. "Latvijā to vēl stiprina apstāklis, ka valsts valoda ir reta valoda. Ieviešot krievu valodu kā valsts valodu, nešaubīgi tiktu ietekmēti migrācijas procesi – tas migrācijas "koridors", kas pašlaik ved no bijušās PSRS dienvidiem uz Krieviju, tiktu pagriezts Latvijas virzienā. Apmēram tāpat kā mēs skatāmies uz Rietumeiropas valstīm un ASV, daudzi Kazahstānas, Uzbekistānas, arī Moldovas un pat Ukrainas iedzīvotāji skatās uz Latviju. Tā ir viņu iespēja paaugstināt labklājību," teica I.Ostovska.
Profesore stāsta, ka ikdienā daudz kontaktējas ar studentiem no šīm zemēm. Viņi Latviju uzskata par labu dzīvesvietu, kur palikt un veidot karjeru. Vienīgais šķērslis ir nepieciešamība apgūt latviešu valodu, lai gan arī to daudzi ir gatavi darīt. "Šķiet, Latvijas krievi nav aptvēruši, ka iespējamie iebraucēji pretendēs arī uz vidusšķiras darba vietām, bet krievu valoda kā valsts valoda varētu šo konkurenci nekontrolējami palielināt," norāda politoloģe.
"Aktīvo cīnītāju pirmajās rindās nekad nav tie, kuru interesēs notiek protesti un cīņa par varu. Ir vairāki momenti, kas provocē cilvēkus, kuri grib iegūt varu. Pirmkārt, tas, ka daudzi latvieši ir devušies prom, tātad te ir "tukša telpa". Otrkārt, tauta ir atsvešinājusies no varas, neuzticas tai, kritizē. Tas, protams, ir vilinājums tiem, kas gribētu iegūt Latvijas resursus un tos pārdalīt savās interesēs. Un tā jau nav tikai Latvijā, bet daudzās citās valstīs dažādos pasaules reģionos. Es nedomāju, ka notikumi Latvijā būtu jāskata atrauti no tā, kas notiek, piemēram, Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos un Krievijā," sacīja profesore. "Manuprāt, šis referendums pēc tā plānotāju iecerēm ir tāds kā "pilotāžas pētījums" – "audits", kas ļauj secināt, kāds ir spēku samērs, uz ko mēs esam gatavi. Pēc tam būs iespējams izrēķināt, kad organizēt nākamo referendumu, lai gūtu vēlamo rezultātu."
Jautāta, kāds tad ir vēlamais rezultāts, viņa skaidro, ka "krievu valoda kā valsts valoda ar visu no tā izrietošo". "Tas nozīmē pilsonības politikas izmaiņas, jo pilsonības iegūšanai latviešu valodas prasme vairs nebūtu vajadzīga. Tālāk krievu valodai pienāktos arī Eiropas Savienības oficiālās valodas statuss. Es gan būtu piesardzīga apgalvojumos, ka te visu diriģē Krievijas "roka". Krievija politiski šobrīd ir diezgan fragmentēta, tur nav viena varas centra, bet vairāki, kas savā starpā cīnās par ietekmi. Arī "spēlētājiem" no Rietumiem te ir savas intereses."
Viņa arī izteikusies, ka Vladimiru Lindermanu "nav vērts apspriest": "Tad jau varētu runāt par cilvēku, kurš uz mēnesi pieņemts līgumdarbā, piemēram, lai notīrītu sniegu. Kas attiecas uz SC atbalstu, tad no viņu vadītāju puses tas bija diezgan primitīvs solis ar aprēķinu, ka varēs nostiprināt identifikāciju ar savu elektorātu. Lai gan patiesībā Ušakovs un Urbanovičs ir kā tādi ivani susaņini – viņi ieveda savus vēlētājus purvā. Un nu, protams, arī paši ir nonākuši šajā purvā. Pirms parakstu vākšanas viņiem līdz varai vairs nebija tik tālu – gads vai pusotrs, jo soli pa solim viss uz to gāja, bet tagad tam ir pārvilkta svītra."