"Ekonomikas asinsrites pamatā ir investīcijas. Līdz šim Latvija gan jaunu pašmāju, gan ārvalstu investīciju piesaistē kā "burkānu" piedāvājusi Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmas, kuras ir ne tikai periodiskas, bet arī ar ierobežojumiem un nepalīdz risināt konkrētas investora infrastruktūras vajadzības. Piemēram, Lietuvā industriālajos parkos infrastruktūra līdz investora zemesgabalam tiek nodrošināta bez maksas. Tāpēc Latvijai garām pagājuši vairāki nozīmīgi investīciju projekti, kas veiksmīgi sevi tagad pierāda kaimiņvalstīs. Nacionālā industriālā politika piedāvā šo pieeju mainīt un radīt pastāvīgi pieejamu atbalsta instrumentu, ko piedāvāt investoriem, īpaši apstrādes rūpniecībā, lai viņi izlemtu attīstīt ražošanu un veidotu jaunas darbavietas tieši Latvijā," atzina ministrs.
Viņš norādīja, ka valdībai ir jādomā ne tikai, "kā pīrāgu pārdalīt, bet kā to izaudzēt lielāku". "Tikai aktivizējot pašmāju un ārvalstu investīcijas, attīstot ražošanu un ekonomiku, varam rast papildu ienākumus valsts budžetā, lai tos pārdalītu citām vajadzībām," uzsver ekonomikas ministrs.
"Šobrīd būtiskākie šķēršļi vietējo un ārvalstu investīciju piesaistei apstrādes rūpniecībai ir atbilstošas infrastruktūras, tai skaitā industriālo pieslēgumu trūkums. Industriālo pieslēgumu izveides un jaudu palielināšanas izmaksas ir augstas, salīdzinot ar plānotajām investīcijām, kas kavē jaunu ražošanas uzņēmumu izveidi un esošo darbības paplašināšanos. Tāpēc Ekonomikas ministrija kā vienu no 2014.gada budžeta prioritātēm izvirzījusi līdzinvestīciju instrumenta izveidi, kas būtu pastāvīgi pieejams un tiktu izmantots kā publiskā sektora līdzfinansējums konkrētu Latvijas ekonomikas attīstībai nozīmīgu investīciju projektu piesaistei vai tālākas paplašināšanās veicināšanai, atbalstot investoriem nepieciešamās industriālās infrastruktūras izveidi," sacīja D.Pavļuts.
Atbalstu grantu veidā industriālo pieslēgumu izbūvei vai sakārtošanai, jaudas palielināšanai varētu saņemt Latvijā reģistrēti komersanti, pašvaldības vai publiskās infrastruktūras turētāji. Tāpat, ņemot vērā, ka saskaņā ar Nacionālo attīstību plānu nākamajā ES struktūrfondu plānošanas periodā industriālo zonu izveidei pašvaldībām tiek plānoti 250 miljoni latu, no līdzinvestīciju instrumentu tiktu nodrošināts ekspertu atbalsts pašvaldībām šādu kvalitatīvu projektu sagatavošanai.
Komersantu projektu gadījumā tiktu sagatavots vienots projekta pieteikums. Iesniedzot projekta pieteikumu, katra no iesaistītajām pusēm (pašvaldība, komersants, infrastruktūras pieslēguma turētājs) apliecinātu, ka tā apņemas īstenot atbilstošo projekta daļu. Projektu īstenošana iespējama visā Latvijas teritorijā ar teritoriālo zonējumu, kas pieļauj rūpnieciskās ražošanas objektu apbūvi.
Plānots, ka projekti tiktu izskatīti Ministru prezidenta vadītajā augsta līmeņa darba grupā (POLARIS), bet par atbalsta piešķiršanu infrastruktūras izveidei lemtu Ministru kabinets.
Līdzinvestīciju fonda izveidei pilotprojekta veidā 2014.gadā būtu nepieciešams paredzēt 10 miljonus latu, kas ļautu atbalstīt divus līdz trīs lielos investīciju projektus, kā arī 10-15 pašvaldību projektu pieteikumus.