"Kas tad ir patriotisms? Tā ir savas Tēvzemes mīlestība, bet mīlestība nekad nav bijusi īpaši racionāla," piebilda solists.
"Jādarbina ļoti smalki mehānismi, lai patriotisko audzināšanu skolā
veiktu gaumīgi un lai tā nekļūtu plakātiska, samākslota... To es
salīdzinātu ar moderno baznīcas mūziku, kura manā izpratnē īsti nesaskan
ar patiesu Dievvārdu. Te ļoti daudz darāmā inteliģencei," uzskata N.Puntulis.
"Politiķi un arī masu mediji mēģina spriest, kā nacionālo valsti būvēt uz racionāliem pamatiem. Tas nekad neizdosies. Nevaram uzbūvēt valsti uz racionāliem pamatiem vien. Ja domājam tikai racionāli, tad latviešu valodai te vispār nav vietas... Te ir tik daudz krievu, blakus ir lielā Krievija. Ja gribam dzīvot kā nieres taukos, recepte ir vienkārša: krievu valodai – valsts valodas statusu, krievu valoda automātiski kļūst par Eiropas Savienības valodu, visiem krieviem ir pilsonība, robežas vaļā, krievu nauda un nafta šeit nāk iekšā – trekni dzīvosim! Tikai kas tādā gadījumā šeit būtu – Latvija vai Krievija un vai mēs atrastos Eiropā vai Krievijā? Un par nacionālām lietām vispār nerunātu! Vienīgais, kas atliktu, – satikties Jāņos, uzdziedāt Līgo dziesmas, bet viss pārējais notiktu tāpat, kā bija Padomju Savienībā. Šodien jaunie biznesmeņi sauc – ko gan jūs, mīļie draugi, nacionālisti, ņematies ar to savu valodu, mums ir daudz svarīgākas lietas! Mums ir jāizved valsts no krīzes, mums ir ekonomiskās, fiskālās problēmas..." avīzei pauda mūziķis.
Viņš norādīja, ka Latvija kā stipra nacionāla valsts nav izdevīga ne Rietumiem, ne Austrumiem. "Ja neesam tikuši galā ar mūsu pašu, latviešu, mazdūšību, konformismu, bieži vien arī mantrausību, negausību... nu tad esam tur, kur esam," sacīja N.Puntulis.
"Kamēr neradīsim apstākļus, lai cilvēks nevarētu normāli dzīvot, neprotot latviešu valodu, tikmēr mēs joprojām turpināsim mīcīties postpadomju dūksnājā. Par to es strīdos ar savu tēvu, kurš teic – ko tā Rietumu demokrātija un kapitālisms ir devuši? Atbildu: "Mīļais tēvs, diemžēl joprojām Latvijā tu neesi īsti redzējis ne Rietumu demokrātiju, ne moderno kapitālismu!"" teica solists.
"Esmu nostājā stingrs – ja gribam saglabāt nacionālu valsti, mums agri vai vēlu būs jānonāk pie izglītības reformas. Kā saka Raivis Dzintars, cilvēks baidās no tā, kas ir svešs, un, ja latviešu valoda ir sveša, protestē pret to," uzskata mūziķis.
"Diemžēl cilvēki uzskata, ka būt nacionāli noskaņotam neesot stilīgi jeb smalki. Bet ir smalki būt postmodernam. Tas izskaidro, kāpēc, salīdzinot ar atmodas laiku, tagad nacionālistu vidū ir tik maz inteliģences. Divdesmit gadu laikā esam mainījušies, pārņēmuši no Eiropas daudzas lietas, tajā skaitā arī to, ka būt nacionāli noskaņotam esot tā diezgan "senili". Kāpēc visi Igaunijas prezidenti ir spējuši būt stingri savā nacionālajā stājā, bet Latvijā tas nez kāpēc neesot smalki? Inteliģences nostāja – "it kā jau piekrītu tev, bet tomēr esi pārāk nacionāls". Kā var būt pārāk nacionāls? Pirms vēlēšanām, kad mans tēvs kādu paziņu aicināja balsot par Nacionālo apvienību, viņam atteica – esot taču jāsaprot, "ka mēs te vairs negribam staigāt tautastērpos". Kolēģis tenors Miervaldis Jenčs to komentēja, bilstot, ka mēs Latvijā nemaz tā īsti tautastērpos neesam staigājuši, pretstatā norvēģiem vai igauņiem mēs no tā vienmēr esam drusku kautrējušiesm," Latvijas Avīzei pauda mūziķis.
Viņaprāt, neapmierinātība, kas pēc referenduma iespējama no krievvalodīgo puses, var tikt ļaunprātīgi izmantota. "Ar cilvēkiem viegli manipulēt, it īpaši, ja to dara tādi ļaudis kā Lindermans. Tas var būt mazliet bīstami. Nevajadzētu šo bīstamību pieļaut," teica N.Puntulis.