"Diemžēl valsts kontrolieres sniegtā informācija liecināja, ka Jūrmalas domes darbu šajā jomā raksturo nekompetence un nespēja efektīvi pārvaldīt pašvaldības uzņēmumus," atzīst Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks.
Komisijas priekšsēdētājs kā neefektīvas pārvaldīšanas piemēru min gadījumus, kad iepriekšējā gada parādi par siltumu kompensēti ar nākamā gada tarifu palīdzību, bet iecerētie daudzie Jūrmalas attīstības projekti tā arī nav realizēti dzīvē. "Ja pilsētas pašvaldība netiek galā ar saviem pienākumiem, varbūt jāapsver iespēja to atlaist un iecelt valsts pārvaldnieku?" vaicā R.Ražuks.
I.Sudraba uz šo deputātu jautājumu komisijas sēdē atbildēja, ka ziņojums par Valsts kontroles veikto revīziju Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrībās un tajā konstatētajiem pārkāpumiem iesniegts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam, kura kompetencē ir pieņemt tālākus lēmumus.
Kā sēdē noskaidroja deputāti, Valsts kontroles revīzija tika veikta 11 Jūrmalas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībās, tostarp Jūrmalas ūdens, Jūrmalas siltums un Dzintaru koncertzāle. Revīzijas mērķis bija noskaidrot, vai Jūrmalas pilsētas pašvaldība ir nodrošinājusi šo kapitālsabiedrību efektīvu darbu.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole secinājusi, ka revidējamā laika posmā nelietderīgi izlietoti pašvaldības un kapitālsabiedrību līdzekļi vismaz 1,2 miljonu latu apmērā. Savukārt Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LPP/LC) solīja izvērtēt VK konstatētos pārkāpumus un sodīt vainīgās amatpersonas.