Reformas apstiprināšana par jebkādu cenu?

Neaizmirsīsim – reformai pēc iepriekš noteiktajiem grafikiem ir jāsāk darboties jau nākamā gada 1. janvārī. Taču pašreizējās tendences liek domāt, ka labi domātā iecere sāk kļūt par neiespējamo misiju. Jo aizvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka kaut kādā brīdī kādi atbildīgie rēķinātāji tomēr palaiduši garām būtiskas nianses, kas var ietekmēt reformas īstenošanu kopumā. Proti, tomēr nešķiet loģiski, ja teju pusgadu pirms noteiktā termiņa aizvien vairāk dažādu nozaru pārstāvju sāk paust satraukumu par iecerēto izmaiņu negatīvo ietekmi uz viņu darbības sektoru.

Tāpat, maigi sakot, nešķiet pievilcīga politiķu rīcība, ik pa laikam sabiedrības reakcijas pārbaudīšanas nolūkos publiskajā telpā "izmest" kādas "baumas" par to, kur un ar kādiem instrumentiem varētu tikt gūts papildu finansējums budžeta caurumam, kas sāk iezīmēties saistībā ar iecerēto reformu. Turklāt neviens mani nepārliecinās, ka šīs "baumas" vai "pieņēmumi" rodas kaut kur "troļļu fabrikās" vai tamlīdzīgā veidā kā viltus ziņas. Skaidrs, ka tās ir darba idejas, kas tiek apspriestas reformas izstrādes gaitā, par kurām to autoriem nav pārliecības, tāpēc tiek izmantota šāda metode, un no publiskās reakcijas tiek vērtēts – ies vai neies cauri tas vai cits ierosinājums. Un tomēr – tas, ka šobrīd notiek tik haotiska mētāšanās ar darba idejām, liek vērtēt, cik kompetenti ir tie valsts pārvaldē strādājošie, kuri ir iesaistīti reformas izstrādes procesā, un cik lielā mērā reformas gatavošanas procesu politiskās partijas sākušas izmantot kā priekšvēlēšanu kampaņu sastāvdaļu.

Faktiski rodas sajūta, ka kārtējais būtiskais process, kas pamatā ir tehnisks profesionāļu darbs, tiek pataisīts par balagānu, kuru politiķi cenšas izmantot savas popularitātes celšanai kā dažādi vīriešu dzimuma dzīvnieku valsts pārstāvji riesta laikā.

Ļoti nepatīkamas pārdomas rada arī premjera Māra Kučinska (ZZS) vakar televīzijas intervijā paustā doma, ka – lai izvairītos no jautājuma par valdības stabilitāti aktualizēšanas, valdībā šonedēļ tiks pieņemta nodokļu politikas pamatnostādņu pakete, lai gan par atsevišķiem jautājumiem diskusijas noteikti turpināsies. Un te man radās jautājums: cilvēki, bet ko tas nozīmē? Tad kas īsti ir šīs nodokļu reformas prioritāte – ekonomikas augšupeja un līdz ar to uzņēmēju un iedzīvotāju labklājības paaugstināšana vai kārtējais politisko ambīciju pierādīšanas un kompromisu tirgus?

Kā tas nākas, ka dokuments, kam ir jābūt dziļi profesionāli un detalizēti izstrādātam un pārdomātam līdz katrai niansei tā, lai pēc tam nebūtu jāveic atkal desmitiem un varbūt pat simtiem dažādu nejēdzīgu muļķību labojumu, tiek pakļauts kaut kādam politiskajam tirgum? Jācer, ka politiķi kārtējo reizi savā tuvredzībā atkal nesabojās labi iesāktu darbu.