Pēc ministra domām, nākamajā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošana periodā ir jāpiesaista vairāk līdzekļu ostu infrastruktūras modernizācijai un jaudu kāpināšanai satiksmes infrastruktūras jomā.
"Par spīti krīzei visas ostas ir kāpinājušas kravu apgrozījumu un arī "Latvijas dzelzceļam" bijis rekordliels kravu pārvadājums. Ja tā var izteikties, esam paši savas izaugsmes upuri - potenciāls ostās ir lielāks nekā infrastruktūra, ko līdz šim esam cēluši un veidojuši," sacīja ministrs.
Tomēr tikšanās laikā ar Liepājas domes un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) vadību pārrunāts jautājums arī par iespējamām SEZ jeb ostu pārvalžu reformām.
"Valdība ir apņēmusies padarīt caurspīdīgāku ostu pārvalžu modeli, bet nekādas radikālas reformas es neparedzu un neredzu pēc tām vajadzības," sacīja ministrs piebilstot, ka jauna institūcija, kas centralizēti pārvaldītu ostas valsts līmenī, nav vajadzīga.
Ronis minēja, ka ir jādomā, kā ostām saskaņoti risināt visus ikdienas operatīvos jautājumus, kas saistīti ar kravu īpašniekiem, loģistikas kompānijām, stividoriem un dzelzceļu. "Tas ir jautājums, kas noteikti jārisina, lai mēs kā valsts un katra osta atsevišķi nezaudētu konkurētspēju, bet drīzāk to uzlabotu," piebilda ministrs.
Viņaprāt Liepājas osta strādā ļoti labi un tās pārvaldē ir balanss starp valsts pārstāvjiem, pašvaldību un privāto sektoru. Par to liecinot kravu pieaugums ostā. "Ļoti svarīgi ir izvairīties no tā, ka ostu valdes darbs tiek pārāk politizēts jeb, pareizāk sakot, partejiskots. Partiju politikas ieviešanas ostu valžu darbā, manuprāt, ir galvenais no kā vajadzētu izvairīties," uzskata Ronis.
Tāpat kā aktuālu problēmu Liepājas ostas uzņēmumu vadītāji ministram minēja nepieciešamību palielināt Liepājas dzelzceļa stacijas kapacitāti, jo tās nepietiekamās jaudas nākotnē varot bremzēt ostas uzņēmumu attīstību. Vēl viena Liepājas ostas problēma, kas negatīvi ietekmē ostas darbību ir savu laiku nokalpojušie viļņlauži.
