"Pie visiem šiem demogrāfiskajiem faktoriem pārvadājumi ar autotransportu būtu daudz izdevīgāki un dzelzceļš nebūs konkurētspējīgs. Autotransports ir daudz elastīgāks, ir vieglāk mainīt tā izmēru, maršrutu tīkla plānojumu, kustības sarakstu un tamlīdzīgas lietas," uzskata Rungainis.
Viņaprāt, lietderīgāk būtu investēt samērā nelielas summas - desmit līdz 20 miljonus latu esošā pasažieru vilcienu ritošā sastāva atjaunošanā, nevis pirkt lielu daudzumu jaunu vilcienu. Iespējams, varētu pirkt arī jaunus vilcienus, taču daudz mazākā daudzumā, nekā bija plānots, pieļauj Rungainis.
Jautāts, kādiem mērķiem varētu izmantot jauno vilcienu iepirkumam paredzētos 100 miljonus latu no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, Rungainis sacīja, ka ir vesela virkne citu infrastruktūras projektu.
"Protams, jāskatās, kur tieši Kohēzijas fonda naudu drīkst izmantot, taču tā varētu būt gan lidostas attīstība, gan plānotā dzelzceļa elektrifikācija, varbūt arī mazāka apjoma vilcienu iepirkumam," sacīja baņķieris.
Viņš norādīja, ka intensīva pasažieru plūsma pa dzelzceļu ir tikai vasarās Saulkrastu un Jūrmalas virzienā, taču, piemēram, pārvadājumos no Liepājas vai no Daugavpils dzelzceļš nav konkurētspējīgs.
Jau ziņots, ka 3.oktobra naktī tika paziņots, ka vienošanās starp AS "Pasažieru vilciens" (PV) un Spānijas uzņēmumu "Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A."(CAF) par jauno vilcienu iegādi nav panākta.
Vērienīgāko iepirkuma konkursu Latvijā PV izsludināja 2009.gada decembra sākumā. 2011.gada martā Eiropas Komisija apstiprināja ES Kohēzijas fonda (KF) lielo satiksmes nozares projektu par Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizāciju un dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošanu, un no projekta kopējām izmaksām KF finansējums ir 100 miljoni latu.