Īpaši kritiski viņš izteicās par ideju veidot centralizētu dalībnieku un akcionāru reģistru, kuru uzturētu valsts institūcija. "Tas principā ir pretrunā ar pašu Komerclikuma būtību. Akcionāru vai dalībnieku reģistrs ir vajadzīgs pašai sabiedrībai. Ieviešot šo ideju, valde uzzinās, kas ir uzņēmuma dalībnieki nevis no akcionāriem, kā tas ir patlaban, bet no Uzņēmumu reģistra (UR)," sprieda jurists.
Ja valdei jāsasauc dalībnieku sapulce vai jāizsūta paziņojums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai pamatkapitāla palielināšanu, līdz šim tā ieskatījās dalībnieku reģistrā, bet tad būs jāņem informācija no UR, turklāt tas būs maksas pakalpojums, piemēru minēja jurists.
Šadinovs piebilda, ka tādējādi parādīsies vēl viens spēlētājs, kas arī var pieļaut kļūdas. "Ierēdņi nav padomājuši par elementāru lietu - ja notiek kļūda, patlaban par to atbild valde, bet turpmāk, ja būs nepareizi reģistrēts dalībnieks, tad darbojas likums par zaudējumu atlīdzināšanu iestādes darbības rezultātā," norādīja jurists.
Viņš pievērsa uzmanību arī citām iespējamām neērtībām - parasti valde atrodas tajā pašā administratīvajā teritorijā, kur dalībnieki un akcionāri, bet UR filiāles atrodas dažādās vietās, līdz ar to radīsies papildu izdevumi, lai uz to dotos.
"Ir arī citas nianses - arī citas institūcijas ļoti grib pārņemt akcionāru reģistra uzturēšanu, piemēram, Latvijas Centrālais depozitārijs (LCD) vairākkārt to piedāvājis," norādīja jurists.
Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis teica, ka grozījumi Komerclikumā, kas attiecas uz kapitāldaļu pāreju, apliecināšanu pie notāra un līdzīgiem jautājumiem, virzās parlamentā savu gaitu, taču paralēli tiek apspriestas arī daudzas citas idejas, ko vajadzētu vai nevajadzētu darīt šajā jomā. Pēc viņa vārdiem, jāapzinās, ka jebkuri papildu administratīvie slogi var ietekmēt pasaules Bankas izstrādātā vērtējuma Doing Business reitingus, jo tās būs liekas procedūras uzņēmējiem. Līdz ar to uz svaru kausiem jāliek drošība un ātrums, efektivitāte, jo jāatrod zelta vidusceļš, teica Lazdovskis.
Viņš teica, ka viens no jautājumiem ir akcionāru reģistrs. Ņemot vērā, ka biržā kotētām akciju sabiedrībām (AS) reģistru uztur LCD, kas ir privāta iestāde, LCD un Latvijas Komercbanku asociācija iniciējušas ideju, ka arī pārējām AS reģistrus varētu uzturēt šī pati iestāde. Tādējādi šis pienākums no valdes tiktu nodots LCD.
Ideja tiekot apspriesta darba grupās. Kā norādīja Lazdovskis, ar šo priekšlikumu tiktu atrisinātas tikai AS problēmas, turklāt jāapzinās, ka uzņēmējiem par to būs jāmaksā. Uzņēmēju organizācijas vēl neesot devušas "savu kvēlu jāvārdu" šim piedāvājumam, tādējādi ministrija gaida arī to viedokli.
Šadinovs, kurš darbojas TM pastāvīgajā Komerclikumu grozījumu darba grupā, uzskata, ka tīrie reiderisma gadījumi veido minimālu procentu, bet viena, divu vai dažu skaļu gadījumu dēļ tiek virzītas izmaiņas.
Viņa vērtējumā lielākā daļa reiderisma gadījumu ir saistīti ar viltojumiem, tāpēc jādomā, kā veicināt policijas darbu. "Jādomā, ko darīt, ja ir šāds viltojums, kad nevar gaidīt atbildi trīs mēnešus, kā ātri veikt ekspertīzi. Risināsim policijas problēmas, izvirzīsim programmu tieši reiderismam, nodrošinot ekspertu, kurš steidzamības kārtā šos jautājumus skata! Jācīnās ar konkrētajiem cēloņiem, nevis seku rezultātā jāpārveido visa sistēma," uzsvēra jurists.
Viņš uzskata, ka ir arī jāpiestrādā pie sistēmas, kā pārliecināties, ka dalībnieku sapulce tiešām ir notikusi. Jāpanāk situācija, lai dalībnieku sapulce apliecina dokumentu atvasinājumus.
Šadinovs arī pauda viedokli, ka skaļi izskanējušajā AS Latvijas Finieris gadījumā nevar runāt par reiderismu, jo piedāvājums iegādāties akcijas tika izteikts atklāti. Jurists vērtēja, ka pats uzņēmums acīmredzot nav parūpējies par savu aizsardzību.
"Savulaik statūti bija uz 20-30 lapām, bet tagad ir otra galējība. Kopš ir stājies spēkā Komerclikums un minimālās prasības statūtiem, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) tie ir uz vienas lapiņas, bet AS - uz divām, trim. Saskaņā ar Komerclikumu AS akcionāriem nav pirmpirkuma tiesību, ja tas nav paredzēts statūtos. Ja nepiestrādā un statūtus uztaisa formāli, tad var nonākt šādā situācijā. Komerclikums dod iespēju sevi aizsargāt, bet viņi to nav izdarījuši. Tas, ka kāds cits izmanto neaizsargātību, turklāt likumīgā veidā, kāds tur reiderisms?" vaicāja jurists.
Viņaprāt, reiderisms lielā mērā ir uzpūsts jautājums, jo ir bijis skaļš gadījums.
Šadinovs par Latvijas Privatizācijas aģentūras (LPA) valdes locekli, LPA juridisko direktoru kļuva 1994.gadā. Aģentūrā darbojies vairāku gadu garumā, 1999.gadā iecelts par LPA ģenerāldirektora Jāņa Nagļa vietnieku. 2003.gadā atstājis PA valdes locekļa amatu, liecina aģentūras LETA arhīvs.
2004.gadā kļuva par toreizējā Ministru prezidenta Aigara Kalvīša ārštata padomnieku privatizācijas jautājumos, piedalījies dažādu likumprojektu izstrādē un ar tiem saistītās darba grupās.
Patlaban viņš darbojas juridiskajos birojos - Šadinovs ir vienīgais SIA Padoms īpašnieks, viņam pieder 49,98% SIA Assero daļu. Šogad viņš ar bijušo Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju Andreju Tiknusu un citiem bijušajiem kolēģiem nodibinājis SIA Assero mācību centrs. Assero pieder 50% šī uzņēmuma daļu, bet Šadinovam - 10%.