"Tas ir līdzīgi, kā tava ģērbtuve, kurā tu sapucējies un iela vai sabiedriskais transports – nevienam nav tiesības bez tavas piekrišanas novērot tevi ģērbtuvē, tavā privātajā telpā, bet kolīdz tu esi ārpus savas privātās teritorijas, nevienam vairs nav jālūdz atļauja uz tevi skatīties vai pat fotografēt. Diemžēl daudzi joprojām to nesaprot un domā, ka ja mans dators stāv manā guļamistabā, caur kuru es izveidoju publisku profilu draugiem.lv vai rakstu komentāru kādā no ziņu portāliem, tad tā ir mana privātā teritorija," sacīja M.Silenieks.
Tādējādi - darba devējam nav jālūdz atļauja, lai paskatītos uz darba kandidātu uz ielas vai sabiedriskajā transportā tieši tāpat, kā nav jālūdz atļauja ielūkoties darba kandidāta publiskajā profilā. "Cits jautājums jau ir – vai savā sociālā tīkla profilā darba kandidāts ir publicējis piedienīgu saturu, tādu, kas viņu nekompromitētu," piebilda M.Silinieks.
Uz jautājumu, cik korekta ir situācija, kad potenciālais darba devējs pārrunās uzdod jautājumus, kas izriet no informācijas, ko viņš izlasījis darba ņēmēja profilā, M.Silinieks sacīja, ka tas ir pieļaujams. "Ja informācija ir kaut kā saistīta ar darba piedāvājumu, tad kāpēc gan nē? Piemēram, ja sociālajā portālā darba devējs ir pamanījis, ka darba kandidāts ir domubiedru grupā University of Cambridge, bet kandidāta CV nekas par šo mācību iestādi nav minēts, no darba devēja var sekot jautājums par to, kāds kandidātam ir bijis sakars ar šo augstskolu.
Protams, ka darba devējs nejautās: "Kāpēc tavā profilā ir bilde, kur tu ballītē ar atkailinātām krūtīm dejo uz galda ar naktslampas abažūru galvā?", bet izdarīs secinājumus par darba kandidātes publiskās uzstāšanās iemaņām," teica M.Silinieks.
Personāla atlases uzņēmuma pārstāvis apstiprināja - darba devēji pirms pārrunām ielūkojas google.com. "Tā pastāsta darba devējam par potenciālo darba kandidātu ļoti daudz. Sākot no sporta aktivitātēm skolas laikā un darbību studentu pašpārvaldē augstskolā, līdz pat hobijiem, vērtībām un pasaules skatījumam pēdējās nedēļas laikā. Prasmīgi izmantojot interneta meklētāju, par cilvēku mūsdienās var uzzināt vairāk, kā lielākā daļa to pat nojauš. Arī interneta profils sociālajos tīklos stāsta vairāk, kā pirmajā brīdī varētu likties. Visiem pirmā asociācija ir ar bildēm – vai tajās nav nekā kompromitējoša. Bet par darba kandidātu var stāstīt arī tas, kādās domubiedru grupās viņš ir reģistrējies, ko ir rakstījis sadaļā "Runā", ko ir komentējis draugu foto albumos un viesu grāmatās. Tieši tāpat secinājumus var izdarīt arī no tā, vai cilvēks ir reģistrējies 10 dažādos sociālajos tīklos un visos aktīvi darbojas vai gluži pretēji, Google viņa vārdu nespēj atrast vispār," stāstīja M.Silinieks.
Runājot par citām metodēm, kā vairāk uzzināt par potenciālo darba ņēmēju, M.Silinieks uzsvēra, ka Latvija ir maza valsts un kādas šauras nozares speciālistam vienmēr atradīsies kopīgs paziņa kādā no darba kandidāta iepriekšējām darba vietām, kurš par darba kandidātu varēs sniegt daudz informācijas. "Arī ievācot atsauksmes par darba kandidātu var daudz uzzināt. Tikai tad, ja nelūdz atsauksmes no tā cilvēka, kuru darba kandidāts ir norādījis savā CV, jo tas parasti ir viņa labs draugs. Reiz mums gadījās kuriozs, kad darba kandidāte atsauksmju ievākšanai bija uzrādījusi sava dzīvesbiedra tālruņa numuru. Viltību atmaskot palīdzēja tehnoloģijas – tālruņa numurs, kas bija norādīts it kā kandidātes bijušajam priekšniekam, datubāzē uzrādījās citai personai, kurai bija tāds pats uzvārds, kā darba kandidātei," stāstīja M.Silinieks.