"Ļoti ceru, ka uz ST netiek izdarīts nepublisks politisks spiediens. Ja tā tomēr notiek, tad nevar teikt, ka notiktu demokrātisks process," uzsvēra Skudra. Lēmumā nedrīkst būt juridiski problemātisku definējumu un tas nedrīkst būt plaši interpretējams. Ja kritēriji netiek izpildīti, tad šādu lēmumu ST nedrīkst publicēt un referendumam ir jānotiek.
Kā ziņots, ST, lemjot par referenduma atbilstību konstitūcijai, sola rīkoties cik vien var ātri, lai nepieļautu varbūtību, ka spriedums sekotu tikai pēc tam, kad jau būtu noticis antikonstitucionāls tautas balsojums. "Tad vienkārši mēs pasakām, ka šobrīd procesam ir jāapstājas. Tālāk nekas nenotiek, kamēr nav Satversmes tiesas sprieduma šajā lietā," "TV3" raidījumam "Nekā personīga" sacīja ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris. Pēc tam spriedums taptu ne ātrāk kā septiņos līdz astoņos mēnešos, sīki un pamatīgi pētot katru juridisko niansi.
Asociētais profesors norādīja, ka ST pagaidu lēmumam ir jābūt juridiski izvērstam un pamatotam, balstītam konstitucionālajās tradīcijās, pirms tā pieņemšanas ST būtu jākonsultējas ar citiem juristiem, piemēram, ar Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi un Valsts prezidenta Andra Bērziņa Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju Egilu Levitu, kurš publiski jau ir sniedzis savus argumentus.
ST pagaidu lēmumam būtu jāietver norāde uz nepieciešamajām Satversmes izmaiņām. Runa ir par Satversmes kodola izveidošanu - par sīkākām niansēm šajā jautājumā ir jāspriež juristiem, norādīja asociētais profesors. Latviju Eiropas Savienībā un NATO uzskata par visvājāko posmu Baltijā, tāpēc mums ir nepieciešams rīkoties, skaidroja Skudra.
Viņš vērtēja, ka referenduma apturēšanas iespēja ir 70%, bet tautas nobalsošanas norisināšanās iespēja 18.februārī ir ar 30% ticamību. Ja ST lems apturēt referenduma norisi, tad līdz ar to būs iezīmēts arī gaidāmais rezultāts galīgajā spriedumā, kurā šādā gadījumā, visticamāk, referenduma norise tiks atzīta kā antikonstitucionāla.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Satversmes tiesā tika iesniegts Saeimas deputātu pieteikums, kurā apstrīdēts referendums par krievu valodas statusu. Deputāti lūguši arī piemērot pagaidu noregulējumu un apturēt 18.februārī plānotā referenduma norisi. ST priekšsēdētājs Kūtris pieteikumu nodevis tiesnešu kolēģijai.
Kā teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā pieteikumā ST, deputāti lūdz gan apturēt izsludināto tautas nobalsošanu par grozījumiem Satversmē, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, gan atzīt likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 11.panta pirmo daļu par neatbilstošu Satversmes 1., 77. un 78.pantam.
Deputāti uzsver, ka likumprojektus, kas ir antikonstitucionāli un maina Satversmes kodolu, nevar pieņemt ne likumdevējs, ne tauta, īstenojot likumdošanas iniciatīvas tiesības.
Pieteikumā norādīts, ka Latvijas valsts latviešu valodu kā konstitucionālu vērtību 1922.gada Satversmē iestrādājusi 1998.gada 15.oktobrī. Iekļaujot valsts valodas aizsardzību Satversmē, valsts ir uzsvērusi tās konstitucionālo vērtību. Tāda valodai bijusi arī līdz 1998.gadam.
Deputātu parakstu vākšanu iniciēja "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), un to atbalstīja arī atsevišķi "Vienotības" deputāti. Deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) informēja, ka ir savākti 30 deputātu paraksti, lai apstrīdētu referenduma par krievu valodu leģitimitāti. Dokumentu parakstījuši visi 14 nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāti, 15 "Vienotības" politiķi, kā arī Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāte Iveta Grigule.
Pieteikumu ST parakstīja nacionālās apvienības deputāti Dzintars, Einārs Cilinskis, Imants Parādnieks, Ināra Mūrniece, Ilmārs Latkovskis, Inese Laizāne, Romāns Naudiņš, Dāvis Stalts, Vineta Poriņa, Dzintars Rasnačs, Raivis Blumfelds, Jānis Dombrava, Kārlis Krēsliņš, Dzintars Kudums, "Vienotības" deputāti Ilma Čepāne, Dzintars Zaķis, Edvards Smiltēns, Lolita Čigāne, Ojārs Ēriks Kalniņš, Arvils Ašeradens, Jānis Reirs, Janīna Kursīte-Pakule, Ina Druviete, Rasma Kārkliņa, Andris Buiķis, Ingmārs Čaklais, Ingūna Rībena, Ainārs Latkovskis, Atis Lejiņš.
Dzintars aģentūrai LETA pauda cerību par labvēlīgu rezultātu, proti, ka referenduma norise tiks apturēta un vēlāk būs pozitīvs ST spriedums, ka par šādiem jautājumiem tautas nobalsošana nav iespējama.
Jau ziņots, ka 18.februārī plānota tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.
