"Stulbie latvji, atzīmējamu dienu pareizticīgajiem varēja atvēlēt. Oficiāli valsts svētki būtu par daudz, bet atzīmējama diena - pozitīvs žests" – tā O.Skudra norādīja Twitter.
"Uzskatu, ka, ja mēs lietojam nošķīrumu "vēsturiskās minoritātes" un citas minoritātes, tad jebkurā gadījumā krievi ne tikai ir skaitliski daudz, bet arī ir vēsturiskā minoritāte," atzina profesors. Viņš sacīja, ka, iespējams, nav politkorekti teikt, ka tiesības jāpiešķir, ja vairāk cilvēku, bet vecticībniekiem un pareizticīgajiem ir ievērojama vieta starp reliģiskajām konfesijām.
"Tas jautājums par praktisko realizāciju saistāms ar tām vispārējām normām sabiedrības saliedēšanai. Tā būtu simboliska darbība, kas nepaliktu runāšanas līmenī, bet tas būtu reāls solis," skaidroja profesors. Viņš uzskata, ka balsojums Saeimā par šo jautājumu parādīja, ka darbojas tas "trulais princips", ka to, ko virza Saeimas opozīcija, ir jānoraida.
Viņš atzina, ka Saeimas deputātu noraidījumu atzīt pareizticīgo Ziemassvētkus kā valsts svētkus viņš atbalsta, tomēr pasludināt šos svētkus kā atzīmējamu dienu O.Skudra atbalsta.
"Ja pareizticīgo Ziemassvētus atzītu par valsts svētkiem, de facto tas nozīmētu netiešā veidā atzīt krievu valodu kā valsts valodu," analizējot referenduma rezultātus un noskaņojumu sabiedrībā, sacīja O.Skudra. "Pieņemu, ka pareizticīgo baznīcās dievkalpojums notiek krievu valodā. Valsts svētki attiecas ne tikai uz datumu, bet arī uz liturģiju un procedūru," skaidroja Latvijas Universitātes profesors.